Piedāvā papildināt valdību ar Eiropas lietu ministru 0
Lai labāk koordinētu Eiropas Savienības jautājumus un īstenotu Latvijas prezidentūru ES padomē, 2015. gadā par prezidentūru atbildīgās iestādes vadītāja Inga Skujiņa rosina izveidot Eiropas lietu ministra amatu. Ārlietu eksperti gan uzskata, ka šāda amata veidošana nav vajadzīga, un bažījas par sabiedrības attieksmi.
“Esam viena no retajām valstīm ES, kurā nav Eiropas lietu ministra. Ārlietu ministrs pašlaik kopā ar Eiropas Ārējās darbības dienestu pārstāv ES pasaulē,” vakar Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē skaidroja Latvijas prezidentūras ES padomē 2015. gadā sekretariāta vadītāja Inga Skujiņa. Nepieciešamību veidot šādu amatu viņa skaidroja ar neskaitāmajām Eiropas līmeņa sanāksmēm, kurās būtu jāpiedalās un jāvada ārlietu ministram, tāpēc var rasties vajadzība pēc atbilstoša līmeņa aizvietotāja. Saeimas Eiropas lietu komisijas vadītāja Zanda Kalniņa-Lukaševica (Reformu partija) uzsvēra, ka iepriekšējām ES padomes prezidējošajām valstīm Dānijai un Kiprai darbojušies Eiropas lietu ministri un Kipra šādu amatu izveidojusi īpaši prezidentūrai. Komisijas vadītāja gan uzskata, jautājums par papildu ministra izveidošanu jāapspriež Saeimā. Kā vēlāk uzzināju sekretariātā, aprēķini par izmaksām, ko radītu jauna ministra amata radīšana, nav veikti. Tomēr sekretariāts, analizējot Dānijas, Kipras un Īrijas pieredzi, ir salīdzinājis šo valstu ārlietu un Eiropas lietu ministru noslodzes prezidentūras laikā.
Kritisks par Eiropas lietu ministra posteņa izveidi ir Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš (“Vienotība”), kurš man atzina, ka šāda amata veidošana Latvijas pašreizējā ekonomiskajā situācijā nav reāla no finanšu viedokļa, jo tad būtu jāveido arī ministra birojs un iespējamās ministrijas departamenti.
Tāpat viņš izteica šaubas, vai pusotra gada laikā līdz prezidentūrai ES padomē potenciālais ministrs spētu iestrādāties un vai izdotos atrast spēcīgu un zinīgu kandidātu, jo jau pašlaik par prezidentūru atbildīgajam sekretariātam ir grūti atrast kvalificētus darbiniekus. Tāpat atvērts jautājums paliktu par to, kurš politiskais spēks uzņemtos šo amatu. Kā risinājumu veiksmīgas Latvijas prezidentūras ES padomē īstenošanai viņš redz esošā sekretariāta spēju un kompetences stiprināšanu. Arī Latvijas Ārpolitikas institūta vadītājs Andris Sprūds apšauba Eiropas lietu ministra amata nepieciešamību, kā vienu no iemesliem minot sabiedrības reakciju, kura papildu tēriņu dēļ to varētu uztvert saasināti. Pēc eksperta domām, ārlietās pašlaik notiek konkurence, kur savā starpā sacenšas Ārlietu un Aizsardzības ministrijas, bet trešais spēlētājs situāciju saasinātu. Tāpat jāņem vērā dažādu politisko spēku vēlme savā starpā konkurēt. “Kā piemēru viņš minēja Somiju, kur Eiropas lietu ministra amatu ieņem Aleksandrs Stubs (“Nacionālā koalīcija”), kurš pašlaik esot spilgtākais Eiropas lietu ministrs, taču ārlietās Somijā veidojas konkurence starp viņu un ārlietu ministru Erki Tuomioju (Sociāldemokrātiskā partija), kurš pārstāv citu politisko spēku.
Eksperts gan teic, ka abi ministri Somijā spējot sadzīvot, taču viņam ir šaubas, vai tā būtu arī Latvijā. Atjaunotās neatkarīgās Latvijas vēsturē jau bijuši mēģinājumi ar ministra amatu risināt Eiropas jautājumus.
Savulaik Aigara Kalvīša valdībā darbojās īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās Normunds Broks (“TB”/LNNK). Vēl senāk Valda Birkava (“Latvijas ceļš”) valdības laikā kā Latvijas ārējās tirdzniecības un Eiropas kopienas valsts ministrs darbojās Oļģerts Pavlovskis.
