– Vai lauku novados, kur iedzīvotāju ienākumi un spējas aizņemties ir krietni mazākas nekā Rīgā, bankas piedāvātie kredīti vispār ir pieejami? 10
– Ja runājam par iedzīvotāju hipotekāro kreditēšanu, tad jāatzīst – plašāk tā notiek Rīgā un citās lielākajās pilsētās. Bet, piemēram, valsts atbalsta programmas ietvaros vairāk nekā puse ģimeņu, kas izmanto iespēju pieteikties mājokļa programmā, ir no novadiem. Cita lieta ir patēriņa kredīti. Ja kādā ciematā vai lauku pagastā cilvēkam ir pietiekami labi, pastāvīgi ienākumi, tad tie viņam vienmēr ir pieejami. Savukārt uzņēmējdarbība nav atkarīga no tās atrašanās vietas, visvairāk – no tā, ar ko uzņēmējs nodarbojas. Ja bizness iet no rokas, uzņēmums sekmīgi strādā, jebkura banka atsauksies kredītu pieprasījumam.
– Kā Eiropas Centrālās bankas uzsāktā naudas piedrukāšana varētu ietekmēt Latvijas ekonomiku?
– Eiropas Centrālās bankas naudas drukāšana vai vērtspapīru uzpirkšana tiešā veidā, manuprāt, mūsu ekonomiku nekādi neietekmēs. Vērtspapīrus jau iepērk arī Latvijas Banka – pārsvarā no vietējiem un ārvalstu fondiem. Bet no tā Latvijā vairāk naudas, protams, neparādās.
Šī no jauna sadrukātā nauda vairāk tiek ieplūdināta citur Eiropas Savienībā. Tās mērķis ir palielināt inflāciju, lai panāktu, ka iedzīvotāji vairāk tērē, savukārt uzņēmumi vairāk sāk investēt, jūtot pieprasījumu. Ja tas notiks tā, tad arī Latvijas ekonomikai būs labums. Jo mēs esam saistīti ar mūsu eksporta tirgus valstīm. Ja šajās valstīs izdosies iekustināt ekonomiku, tad arī mūsu uzņēmumiem būs lielākas iespējas izvērsties, sekmīgāk eksportējot un pārdodot savus ražojumus.
Tiek apspriests arī cits Eiropas ekonomiskās attīstības scenārijs, tā sauktais Junkera plāns. Par to gan ir daudz neskaidrību. Un baņķieru aprindās ir lielas šaubas, vai to izdosies īstenot. Ja nu tomēr izdosies, tad arī pavērsies iespējas finansēt kādu lielāku infrastruktūras projektu īstenošanu Latvijā.
– Vai naudas drukāšana un vērtspapīru uzpirkšana nav saistīta šo ar Junkera plānu? Lai īstenotu kādus lielākus infrastruktūras projektus, valstij taču vajag līdzfinansējumu.
– Tas, ko pašlaik mēģina gan Briselē, gan Frankfurtē pie Mainas, kur atrodas Eiropas Centrālā banka, ir skaidrs – dabūt papildu stimulus ekonomikas attīstībai. Dažas pazīmes liecina, ka attīstība notiek. Cik tā būs ilgtspējīga, to vēl redzēsim. Runājot par kreditēšanu, gribam iedot vēl vairāk – šo pieminēto miljardu. Bet, apspriežoties ar mūsu uzņēmumiem – lielākajiem eksportētājiem –, skaidri jūtams, ka viņu investīciju plāni ir ļoti piesardzīgi. Iemesls tam ir Eiropas Savienības ekonomikas vājā izaugsme, tādējādi mūsējie pagaidām neredz pārāk lielas iespējas iekļūt un izvērsties citu dalībvalstu tirgū. Ja izaugsme būs, tas būs liels stimuls mūsu uzņēmējiem gan vairāk ražot, gan pārdot citās valstīs.
