– Dažreiz rodas iespaids, ka bankas no laukiem iet prom, izvēršot savu darbību tikai Rīgā un citās pilsētās. Vai tā ir? 10
– Nē, tieši otrādi – laikā, kad dažas bankas patiešām samazina filiāļu un bankomātu skaitu, “Swedbank” palielina, veicinot pieejamību finanšu pakalpojumiem. Mums jau tagad ir visplašākais filiāļu tīkls Latvijā.
Līdz šā gada beigām uzstādīsim bankomātus piecpadsmit novados, kur pašlaik vietējiem iedzīvotājiem nav nevienas citas bankas bankomāta un kur ir apgrūtinātas iespējas tikt pie skaidras naudas. Pirmo bankomātu uzstādīsim Rugāju novadā, pēc tam bankomāti būs vēl 14 citos novados. Pašlaik, izmantojot mobilo tālruni, ir pieejams jebkurš mūsu pakalpojums, izņemot skaidrās naudas izņemšanu. Tas arī bija iemesls, kāpēc nolēmām uzstādīt bankomātus minētajos 15 novados.
– Vai tas ir izdevīgi, ņemot vērā nelielo iedzīvotāju skaitu šajos novados?
– Īstermiņā, iespējams, nav izdevīgi. Bet tas ir ilgtermiņa ieguldījums. Tā kā jau pašlaik mums ir vairāk klientu nekā citām bankām, mēs, pirmkārt, gribētu būt pārstāvēti visur valstī. Otrkārt, mēs gribētu, lai mūsu pakalpojumi ir pieejami visiem Latvijas iedzīvotājiem.
– Ko banka piedāvā lauksaimniekiem? Vai viņi var aizņemties naudu zemes iegādei vai arī zeme joprojām tiek uzlūkota kā nelikvīds nekustamais īpašums – aizdevumiem riskantāks nekā dzīvoklis, privātmāja vai ražotne?
– Šis uzskats ir mainījies. Es domāju, ka dažreiz iedot kredītu zemes pirkumam ir mazāks risks nekā dzīvokļa vai mājas iegādei. Protams, kreditēšanā jebkurā nozarē ņem vērā aizņēmēja spēju atmaksāt. No šāda skatpunkta raugoties, izdevīgāk iedot kredītu saimniecībai, kurā apstrādā vismaz 200 līdz 300 hektārus.
Pēdējos aptuveni sešus gadus lauksaimniecība bijusi viens no mūsu kreditēšanas politikas galveniem virzieniem. Mēģinām ne tikai finansēt lauksaimniecību, tostarp zemes, tehnikas un citu ražošanas līdzekļu iegādi, bet arī kļūt par lauksaimnieku uzticamiem partneriem. Esam pieņēmuši darbā diplomētu agronomu, kurš spēj novērtēt, kam var piešķirt kredītus. Man, piemēram, pašam nav iespēju noteikt kādas konkrētas zemes platības auglību un ražību, tādējādi iespējamā aizdevuma apmēru. Tāpēc mums ir speciālists, kurš ikdienā braukā uz laukiem un to spēj novērtēt.
– Ko domājat par atbalstu mazajai uzņēmējdarbībai, piemēram, tiem pašiem zemniekiem, kuri gribētu nodarboties ar kādu produkcijas pārstrādi? Daži mājražotāji mums stāsta, ka atspērienam bijuši spiesti aizņemties naudu ātro kredītu firmās, tāpēc ka bankās viņiem atteikts.
– Jau pirms vairākiem gadiem sākām domāt, kā varētu izsniegt kredītus arī mazajiem uzņēmējiem. Pašlaik mums jau ir projekti, kas tiek īstenoti. Tiesa, izsniegto kredītu kopapjoms nav liels – daži miljoni eiro.
Diemžēl pati lielākā problēma – daļa šo uzņēmēju neuzrāda patiesos ienākumus. Ja tos neuzrāda, kredītu iedot nevar. Mēs varam finansēt tādu uzņēmumu, kurš strādā ar peļņu un kuram ir labs paša kapitāls, un kuram nav kādas saistības ar kavētiem maksājumiem. Uzņēmējiem, kuri neuzrāda ienākumus, tomēr būtu jāizlemj – turpināt rosīties ēnu ekonomikā, nemaksāt nodokļus, aizņemties ātros kredītus ar ļoti augstām procentu likmēm vai tomēr sākt jaunu dzīvi, kas paver viņiem iespēju saņemt izdevīgākus kredītus mūsu bankā.
– Kā Maksātnespējas likuma grozījumi, par kuriem bija daudz strīdu un iebildumu arī no banku puses, pašlaik ietekmē nekustamo īpašumu tirgu un kredītu izsniegšanu?
– Labi, ka likumdevēju saprāts tomēr uzvarēja. Šajās diskusijās jau aizdevēji necīnījās pret aizņēmējiem. Ja tiktu pieņemti sākotnēji ierosinātie likuma grozījumi, kas paredzēja kā vienīgo noteikumu ieviest tā saukto nolikto atslēgu principu, iznākumā banku izsniegto kredītu skaits krietni samazinātos, aizņēmējiem tie kļūtu grūtāk pieejami. Pašlaik pieņemtais Maksātnespējas likums joprojām ir viens no “maigākajiem” Eiropā. Ņemot vērā lielo ēnu ekonomikas īpatsvaru un tiesu sistēmas mazspēju, aizdevējiem tas joprojām ir slikts. Tik un tā ir labi, ka šie bezgalīgie strīdi beidzot ir galā, spēles noteikumi ir zināmi. Un mēs jau redzam kreditēšanas apjomu pieaugumu, tostarp valsts atbalsta programmas ietvaros jaunajām ģimenēm. Tāpat saglabājas pirmo iemaksu apmēri, kas, pieņemot sākotnēji iecerētos likuma grozījumus, būtu pieauguši līdz 30 – 40 procentiem. Vēl piebildīšu, ka par likumā aizņēmējiem piedāvāto izvēli – kredīta līgumā iekļaut nolikto atslēgu noteikumu – līdz šim mūsu bankā neviens vēl nav interesējies.
– Kā tā?
– Kredīta līgumā, kurā paredzētas noliktās atslēgas, ir pavisam cita pirmā iemaksa, arī cita procentu likme. Padomju laikmeta apbūves namā pērkot, piemēram, pieminēto triju istabu dzīvokli par 70 000 eiro, pirmā iemaksa būtu 30 000 eiro. Bankai jāsargā savu noguldītāju intereses. Risks aizdevumam ar šādiem noteikumiem ir stipri lielāks.
