– Padomju laikmeta apbūves namā cilvēks noskatījis, piemēram, labiekārtotu triju istabu dzīvokli, kas maksā ap 70 000 eiro. Cik liela viņam būs “Swedbank” prasītā pirmā iemaksa? 10
– Ap 12 līdz 14 000 eiro.
– Kurš, pēc jūsu domām, to var vienā rāvienā nolikt uz galda?
– Protams, jaunais, tikko augstskolas diplomu ieguvušais speciālists to nevar.
Tāpēc jau kopā ar citām bankām esam iesaistījušies valsts atbalsta programmā jaunajām ģimenēm, kurām atkarībā no bērnu skaita ģimenē valsts sedz daļu no pirmās iemaksas. Valsts neko nedāvina, bet ar galvojumu samazinās pirmās iemaksas apmērs. Manuprāt, pašlaik šis atbalsts tiek īstenots sekmīgi. Jau ir izsniegti simtiem hipotekāro kredītu, turklāt ne tikai Rīgas, bet arī novadu iedzīvotājiem.
– Kurš var nopirkt, piemēram, pašlaik “Swedbank” meitas uzņēmuma “Ektornet” piedāvāto trīs istabu dzīvokli Rīgā, K. Valdemāra ielā 39, par 64 000 eiro vai sešu istabu dzīvokli Čaka ielā 39 par 119 000 eiro?
– Tā grūti pateikt, kurš to var. Drīzāk varētu izrēķināt, kādiem ienākumiem jābūt, lai nopirktu šos dzīvokļus. Pašlaik ar cilvēku, kurš ierodas bankā un gribētu saņemt hipotekāru kredītu, vispirms notiek finanšu konsultācijas jeb pārrunas. Mūsu bankas speciālists ar viņu kopā izanalizē viņa dzīves ieradumus, proti, kādi ir viņa ienākumi un kam viņš tos tērē. To darām tikai vienā nolūkā – lai šis iespējamais kredīts cilvēkam palīdz dzīvot labāk un lai kredīta saistības viņam nekļūtu par nepanesamu nastu.
– Vai agrāk to nedarījāt?
– Agrāk, pirms desmit gadiem tādu finanšu konsultāciju nebija. Vai arī bija, bet tik labi tās nenotika.
– Tad jau kredītu izsniegšanā arī jūs būsiet kaut ko mācījušies, vai ne?
– Diezgan daudz. Pēc šādām pārrunām nereti ir tā, ka cilvēks sāk skaidrāk apzināties, ko var vai ko nevar atļauties. Arī mums šīs pārrunas ir vajadzīgas, lai labāk saprastu, kāds ir klienta finanšu stāvoklis. Pašlaik šīs konsultācijas saviem klientiem piedāvājam visās “Swedbank” filiālēs. To mērķis ir izskaidrot cilvēkiem, kā viņiem labāk rīkoties ar savu naudu ilgtermiņā. Tā kā arvien plašāk iedzīvotāji veic maksājumus, izmantojot internetbanku vai mobilo tālruni, filiāļu uzdevums ir šīs jau pieminētās finanšu konsultācijas. Vietās, kur mums vēl nav pastāvīgas filiāles, to dara mūsu mobilās speciālistu brigādes, reizi nedēļā ierodoties kāda novada pašvaldībā vai bibliotēkā – atkarībā no pieprasījuma.
– Kas notiek ar parādniekiem pārņemtajiem dzīvokļiem? Visi pārdoti? Izīrēti? Stāv tukši?
– Ap 90 procenti šo dzīvokļu ir pārdoti. Palikušas vien “astes”, kuras kaut kādu iemeslu dēļ pārdot līdz šim nav bijis iespējams. Bankas sūtība jau nav nodarboties ar nekustamo īpašumu tirdzniecību, to bijām spiesti darīt krīzes gados, kad tirgus bija apsīcis. Mūsu tuvākajos plānos ir pilnīgi pārtraukt šo nodarbošanos.
– Publiski esat paudis, ka uzņēmumi biežāk sākuši pieprasīt kredītus un ka “Swedbank” varētu tos izsniegt lielākos apmēros nekā līdz šim. Kur šie kredīti tiek ieguldīti?
– Jā, mēs labprāt varētu izsniegt kredītos vēl miljardu eiro, ja vien būtu pieprasījums. Līdz šim kredīti izsniegti uzņēmumiem atbilstoši iekšzemes kopprodukta struktūrai. Tie ir gan dažādu nozaru ražošanas uzņēmumi, gan tirdzniecības un lauksaimniecības pārstāvji. Pret aizņēmumu ieguldīšanu nekustamos īpašumos esam diezgan konservatīvi.
