– Vai, jūsuprāt, varētu būt vēl kādi naudas pārdošanas jeb augļošanas paveidi, kas drīz var parādīties Latvijā? 10
– Bankām lielāko izaicinājumu varētu radīt lielās tehnoloģiju kompānijas.
Kā to, piemēram, “Apple” jau izdarījusi ASV. Un, visticamāk, izdarīs arī citur. Tiesa, bankas savu lomu pilnīgi nezaudēs, jo maksājumu kartes jau saglabāsies tik un tā. Bet citos gadījumos savienojumam ar terminālu, lai veiktu maksājumus, maksājumu kartes vietā kalpo mobilais tālrunis.
Finanšu tirgus ir tas, kam tehnoloģiju kompānijas pievērš vislielāko uzmanību. Tāpēc ir pilnīgi skaidrs, ka bankas nevar dzīvot mierā un pašapmierinātībā, būs jādomā, kā mācīties no šiem jaunajiem finanšu tirgus “spēlētājiem”. Varu paredzēt, ka jau pēc pieciem līdz septiņiem gadiem jaunās tehnoloģijas ienesīs lielas pārmaiņas finanšu tirgū.
– Skaidrās naudas Latvijā vairs nebūs, maksāsim tikai virtuāli?
– Ka nemaz nebūs, tā gluži nevar teikt. Bet nākotnē to maksājumos izmantos arvien retāk. Pērn arī mēs piedāvājām klientiem jaunu risinājumu – ar mobilā tālruņa lietotnes palīdzību bez jebkādas autorizācijas pārskaitīt, piemēram, savam bērnam vai citam piederīgajam līdz 30 eiro.
– Nesen kādā intervijā apgalvojāt, ka mājokļu kreditēšana ies plašumā, jo ekonomiskais stāvoklis uzlabojas, iedzīvotāji dzīvo labāk un grib iegādāties savu mājokli, nevis to īrēt. Nav šaubu – daudzi grib. Bet vai dabūs, ja hipotekāro kredītu izsniegšanā bankas kļuvušas, kā teicāt, konservatīvākas?
– Precīzāk būtu teikt, ka pašlaik bankas izsniedz šos kredītus citādi nekā agrāk. Mēs pievēršam uzmanību būtībā trim lietām. Pirmkārt, vai iegādājamā īpašuma cena nav “uzpūsta” un atbilst tā tirgus vērtībai. Otrkārt, vai pircējs spēj veikt pirmo iemaksu. Treškārt, vai pircējam ir skaidri redzami un pārskatāmi ienākumi. Ja ir šie priekšnoteikumi, tad kredīts tiek izsniegts.
Hipotekārajai kreditēšanai būtu jāpieaug vairāku iemeslu dēļ. “Swedbank” esam pētījuši mājokļu pieejamību, salīdzinot iedzīvotāju ienākumus un īpašumu cenas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. No trim Baltijas valstīm mums tā ir vislabākā. Tas nozīmē, ka mūsu iedzīvotāji, protams, ne jau visi, tomēr var nopirkt mājokli. Salīdzinot hipotekārās kreditēšanas apjomus, jāteic, ka pašlaik mums ir trīs četras reizes mazāk no jauna izsniegto kredītu nekā Igaunijā un divarpus trīs reizes mazāk nekā Lietuvā. Tas liecina, ka pieprasījumam vajadzētu pieaugt. Iemesli, kāpēc līdz šim hipotekārā kreditēšana bija vāja, ir iedzīvotāju nedrošība par rītdienu un nevēlēšanās uzņemties maksājumu saistības uz 20 vai 30 gadiem. Pašlaik šī nedrošība ir mazinājusies. Un viss liecina, ka pirkt mājokli būtu izdevīgāk nekā īrēt. Piemēram, pērkot labiekārtotu divistabu dzīvokli, hipotekārā kredīta maksājums varētu būt par aptuveni 30 līdz 40 procentiem mazāks, nekā to pašu īrējot. Šādos apstākļos katram jāizlemj, kas izdevīgāk – maksāt 100 līdz 150 eiro mēnesī par īri vai iegādāties, aizņemoties bankā hipotekāro kredītu. Pašlaik pirkt noteikti ir lētāk nekā īrēt. Protams, ja vien cilvēks ir pārliecināts par saviem ienākumiem. Īrnieka priekšrocība ir rīcības brīvība. Jebkurā brīdī vari izvēlēties sev citu pajumti. Tāpat īrēt izdevīgi īstermiņā, piemēram, piecus vai sešus gadus. Pašlaik nosacīti lētos, mazos mājokļus izdevīgāk pirkt. Turpretī lielos, lepnos, piemēram, Rīgas centrā – īrēt.
