“Viena no nozarēm, kas mūs tur virs ūdens.” Kā kāpināt pievienoto vērtību Latvijā izaudzētai koksnei 5
Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Meža zinātne uz priekšu virzās straujiem soļiem, kamēr praktiskā ražošana un tehnoloģijas nedaudz iepaliek, tādēļ gudrākas un precīzākas saimniekošanas vārdā ir vērts vairāk investēt jaunākajās tehnoloģijās, secināts zinātniskajā konferencē “Zināšanās balstīta meža nozare”.
Otrdien un vakar zinātnieki stāstīja par jaunākajām atziņām un iespējām, kā kāpināt pievienoto vērtību Latvijā izaudzētai koksnei.
“Nozares veiksmes atslēga ir sadarbība ar zinātni, par ko liecina fakts, ka ar eksporta rekordiem kaldināti visas ekonomikas panākumi.
Turklāt mežsaimniecība un kokapstrāde uzņēma darbiniekus, kas palikuši bez darba citās nozarēs. Jūsu ambīcijas “padodiet vēl, mēs varam vairāk!” sasniegušas iespaidīgus rezultātus.
Šī ir viena no nozarēm, kas mūs tur virs ūdens un palīdz pārvarēt šo kovidlaiku,” konferences atklāšanā mežsaimniekus uzteica ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.
Līdzīgi kā citās nozarēs, arī mežsaimniecībā attīstību bremzē finansējuma trūkums. Lielu artavu pētījumos sniedz uzņēmumi, īpaši AS “Latvijas Finieris”, bet viena no lielākajām zinātnisko pētījumu finansētājām ir AS “Latvijas valsts meži” (“LVM”). Pirms desmit gadiem “LVM” zinātniskajā izpētē investēja 0,3–0,5% no neto apgrozījuma, tagad tiek mērķēts uz vairāk nekā 1% ik gadu, atzina uzņēmuma attīstības daļas vadītāja Ilga Bērzkalne. Līdz pasaules labās prakses mērķim – 2% – vēl tāls ceļš ejams.
“Investējam zinātnē ne tāpēc, lai atzinumi stāvētu plauktā. Pirmkārt, tā ir vēlme uzlabot praktisko darbību. Piemēram, esam sākuši augsnes gatavošanu pacilās (apvērsta velēna koku stādīšanai. Tāpat esam sākuši mašinizētu stādīšanu plašākos hektāros, kas rezultēsies ar kvalitatīvākām audzēm. Savukārt zināšanas par kaitēkļu bioloģiju ļāva prognozēt tīkllapsenes savairošanos un laikus tam sagatavoties.
Otrs iemesls, kāpēc strādājam ciešā sazobē ar zinātni, ir jaunu produktu meklējumi.
Piemēram, vērtējam projektu par lapu koku kokšķiedras masas ražošanu, kas var tikt izmantota kā piedeva dažādiem papīra veidiem. Trešais iemesls ir izglītošanās iespējas. Esam izstrādājuši materiālus par krājas kopšanas ciršu apsaimniekošu, ieguvuši Latvijas meža tipu trofisko grupu atlantu, kas ir pieejams plašākai sabiedrībai,” stāstīja “LVM “pārstāve.
Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta vadošais pētnieks Aivars Žūriņš atgādināja, ka ES Zaļais kurss paredz izejvielu iegūt tikai no atjaunojamiem un vietējiem resursiem: “ES nostādnes liecina, ka plastmasas, ķīmiskās šķiedras un arī ķimikāliju ražošanai kā izejvielu nāksies izmantot koksnes biomasu.
2030. gadā tiks aizliegti plastmasas iepakojumi, tas neglābjami novedīs pie tā, ka palielināsies papīra iepakojuma patēriņš.
Latvijā gadā importējam 270 000 tonnu papīra un kartona, no kā trešo daļu veido iepakojums. Vienlaikus eksportējam trīs miljonus kubikmetru malkas un papīrmalkas, kur daļu varētu izmantot iepakojuma ražošanai. Tāpat koksni varētu izmantot citu inovatīvu produktu ražošanai, piemēram, liocela, kas ir modernā auduma šķiedra kokvilnas aizstāšanai, varbūt varētu ražot pienskābi, lai aizstātu plastmasas utt.,” teica zinātnieks.
