Piedāvā citu aprēķinu elektrības cenai 17
Ekonomikas ministrija rosina uz mazo mājsaimniecību un vidējo uzņēmumu rēķina samazināt elektrības rēķinu divām trešdaļām mājsaimniecību un energorijīgajiem ražotājiem.
Valdība skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) konceptuālo ziņojumu “Kompleksi pasākumi elektroenerģijas tirgus attīstībai”, kas paredz trīs iespējamos piedāvājumus elektroenerģijas tarifā iekļautās obligātās iepirkuma komponentes (OIK) izmaiņām tautsaimniecības konkurētspējas celšanai.
EM atbalsta tā saucamo Austrijas modeli – OIK diferencēšanu pēc patērētās elektroenerģijas daudzuma. Šis modelis aptuveni trešdaļai mājsaimniecību – mazajiem elektroenerģijas patērētājiem un tām mājsaimniecībām, kurās ir trīs fāžu 20A pieslēgums un patēriņš ir līdz 280 kWh mēnesī, kā arī vairākām juridisko personu grupām, kurām ir 0,4 kW un 6 līdz 20 kW jaudas pieslēgums – nozīmēs nedaudz lielāku maksu par elektroenerģiju. Aizsargātajiem elektroenerģijas lietotājiem sadārdzinājumu iecerēts kompensēt no aizsargāto enerģijas patērētāju atbalsta programmas. Vēl EM piedāvājumi paredz no 2019. gada no valsts budžeta nesubsidēt OIK, kas izraisītu elektrības cenas kāpumu, vai piešķirt no valsts budžeta naudu 26,79 eiro/MWh OIK saglabāšanai.
OIK aizvien dārgāks
OIK – maksājums, ko maksā visi elektroenerģijas ražotāji un kuru saņem gan lielās koģenerācijas stacijas, gan arīdzan atjaunojamās enerģijas ražotāji, ik gadu ir aptuveni 250 miljonu eiro liels. Valdība ir apņēmusies OIK turēt 26,79 eiro/MWh līmenī, kas ik gadu prasa aizvien lielāku valsts atbalstu no visu nodokļu maksātāju naudas.
Piemēram, nākamajā gadā no valsts budžeta 78 milj. eiro, 2018. gadā – 88 milj. eiro lielu subsīdiju, bet 2020. gadā – 100,8 milj. eiro. Turklāt Latvijas elektroenerģijas lielākie gala lietotāji patlaban maksā trešo visaugstāko cenu ES (aiz Apvienotās Karalistes un Vācijas) – 107,2 eiro/MWh. Salīdzinājumam – Vācijā elektroenerģijas cena energointensīvajiem ražotājiem ir 79 eiro/MWh.
“Līdz ar šādu nekonkurētspējīgu cenu “Latvijas finieris” patlaban būvē rūpnīcu Somijā, “Valmieras stikla šķiedra” – Atlantā, “Cemex” darbojas ar pusslodzi, par “Liepājas metalurgu” vēstījums ir zināms,” OIK aprēķina maiņas nepieciešamību pamato ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. EM piedāvā modeli, kam jārosina OIK samazinājums un jāsamazina valsts budžeta dotācija.
Kam mazāk, kam vairāk
570 00 jeb 75% no 760 000 mājsaimniecību, kas izmanto vienas fāzes pieslēgumu, pēc jaunā modeļa ieviešanas, ja tās saglabā šā brīža elektrības patēriņu, kopējais maksājums par elektroenerģiju samazināsies vai nemainīsies. EM izrēķināts, ka ar 200 kWh lielu mēneša patēriņu būs jāmaksā par 2,58 eiro mazāk, ar 150 lielu mēneša patēriņu 1,55 eiro mazāk, bet, ja patēriņš ir 100 kWh, tad rēķins būs par 52 centiem mazāks nekā patlaban. Ar 50 kWh patēriņu tas kāps par 51 centu. Tiem, kas nemaz nebūs patērējuši elektroenerģiju, būs jāveic 1,55 eiro maksājums.
Savukārt mājsaimniecībām, kas izmanto trīsfāžu 20A pieslēgumu, patēriņa robeža, pie kuras agrākais maksājums nemainās, ir 280 kWh mēnesī (skat. grafiku). Vidējais vienas mājsaimniecības patērētais elektroenerģijas daudzums Latvijā ir aptuveni 150 kWh.
Juridisko patērētāju, kas pieslēgti pie 0,4 kV sprieguma, grupā OIK maksājumu samazināšanos izjutīs tie patērētāji, kuru pieslēguma jaudas izmantošanas efektivitāte ir vairāk nekā 13%, piektdien preses konferencē žurnālistiem vēstīja EM jaunais valsts sekretāra vietnieks Jānis Patmalnieks. Izmantošanas efektivitāte nozīmē, cik liels ir patērētās elektroenerģijas īpatsvars, rēķinot no kopējā stundu daudzuma. Savukārt tiem patērētājiem, kuru efektivitāte ir zemāka, OIK maksājums pieaugs. Uzņēmumi, kas pieslēgti pie 6 – 20 kV vai 110 kV sprieguma, maksājumu samazināšanos izjutīs, ja pieslēguma jaudas izmantošanas efektivitāte ir virs 16% (galvenokārt tie ir apstrādes rūpniecības uzņēmumi). EM paredz – mazāki elektrības maksājumi rosinās lielāku elektrības patēriņu. Mērķis esot sasniegt Vācijas līmeni 79 eiro/MWh elektroenerģijas cenu intensīvajiem ražotājiem.
Tātad EM, neparedzot papildu atbalstu no valsts budžeta, paredz papildu naudu saņemt no tiem patērētājiem, kas elektrību netērē nemaz vai tērē to ļoti maz. Divām trešdaļām mājsaimniecību un energointensīvajiem uzņēmumiem maksājumi samazināsies uz citu – vidēji lielo patērētāju, piemēram, biroju un veikalu – rēķina.
Turpinājums seko
Jaunā kārtība vēl jāsaskaņo politiķiem, ministrijām un sociālajiem partneriem.
EM to piedāvā ieviest no nākamā gada 1. aprīļa.
Tā ieviešanai vajadzēs papildu 571 000 eiro, 2018. gadā OIK dotācija no valsts budžeta mazināsies par 1,1 milj. eiro, 2019. gadā – par 8,14 milj. eiro.
Jāveic labojumi Elektroenerģijas tirgus likumā 2017. gada budžeta pakotnē un jāsagatavo Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas metodika OIK diferencēšanai.
