– Kokrūpniekus interesē, kāda būs valsts mežos maksimāli pieļaujamā ciršanas tāme. 4
– Maksimāli pieļaujamais koku ciršanas apjoms ir aprēķināts. Kokrūpnieki satraucās, pēc kādas metodikas šī tāme tiks rēķināta. Domāju, ka šajā ziņā vajadzīga stabilitāte un rēķināt tāmi katru reizi pēc citas formulas nebūtu loģiski. Mēs izmantojām precīzi to pašu metodiku, ko iepriekšējā periodā. Valsts mežu apsaimniekotāji maksimāli pieļaujamo koku ciršanas apjomu pilnībā nekad nav izcirtuši. Jaunajā periodā ir tikai neliels pieaugums.
Iepriekšējās piecgadēs valsts mežos nocirta aptuveni 90 – 92% no pieļaujamā, pirms tam vēl krietni mazāk. 2011. – 2015. gadā tāme bija 92,06 tūkstoši ha, 2016. – 2020. gadā tā būs 92,26 tūkstoši ha. Šis pieaugums lielākoties ir uz egļu platību rēķina. Savukārt par stabilām var uzskatīt priežu un bērzu tāmes apjomus, kas balstās daudzu gadu desmitu mērķtiecīgā meža atjaunošanā, stādot un sējot priedi un audzējot bērzu tam piemērotās platībās.
– Vai privāto mežu īpašnieki joprojām ataudzē lapu kokus?
– Ar katru gadu šī tendence palielinās. Tautsaimniecībai vajadzīgi skuju koki, bet privātajos mežos pārsvarā audzē baltalksni un apsi. Pamazām no skuju koku valsts kļūstam par lapu koku valsti. Nedomāju, ka pie tā vainīgas klimata pārmaiņas. Tā ir īpašnieka attieksme – pēc egļu nociršanas platību atjauno dabiski, un tā veidojas mežs ar baltalksni vai apsi. Baltalksnis privātajos mežos un aizaugušajās lauksaimniecības zemēs ir sasniedzis vairāk nekā 200 tūkstošus ha. Ja gribam zemi izmantot racionālāk, vajadzētu ņemt vērā tautsaimniecības vajadzības un audzēt ko vērtīgāku. Mums ir labi attīstīta finiera rūpniecība, un bērzs jāpieskaita sugām, kas ir derīgas un pieprasītas, bet apse un baltalksnis ir sugas, kas katru gadu paliek neizcirstas. Mums saimnieciski izmantojamās meža teritorijās ir ļoti daudz sabrūkošo baltalkšņu audžu.
– Ja ir šādas tendences, kā gan var aprēķināt ciršanas tāmi 50 gadiem?
– Minētās tendences raksturīgas privātajiem mežiem, savukārt valsts mežos skuju koku platības ir stabilas. Tāmes aprēķinā tiek izmantota formula, kurā tiek ņemtas vērā vidējas vecuma audzes, briestaudzes un pāraugušas audzes. Tās tiek izdalītas vienmērīgam izmantošanas periodam. Lapu kokam šis izmantošanas periods ir īsāks, skuju kokam garāks. Valstī kopumā šobrīd skuju koki aug 50% meža zemju, savukārt nākotnē tie būs vairs tikai 40%.
Pateicoties Eiropas naudai, daudz kas tiek mazlietiņ palabots – kur iespējams, izcelts saulītē bērzs, taču tas, ka atbalstām arī baltalkšņu kopšanu, nav tas labākais variants. Labi, ka paredzēts atbalsts neproduktīvo audžu nomaiņai, taču šīs summas nav tik lielas, lai tas kaut ko būtiski mainītu.
