Piecreiz nomērīt, vienreiz nocirst. Saruna ar Valsts meža dienesta ģenerāldirektoru Andi Krēsliņu 4
Pieļaujamā ciršanas tāme valsts mežos nākamajai piecgadei aprēķināta. Praktiski pabeigts darbs pie jaunās elektroniskās informācijas sistēmas. Pēdējiem spēkiem tomēr nodzēsti visi ugunsgrēki. Un virsmežniecību biroji atkal nosaukti par tik pierastajām mežniecībām. Par to visu stāsta Valsts meža dienesta ģenerāldirektors Andis Krēsliņš.
– Mežniecības. Vai šis senais nosaukums izrādījies dzīvotspējīgāks, nekā bijām domājuši?
– Tieši tā. Kopš septembra mežziņu darbavietas atkal saucam par mežniecībām. Brīdī, kad no šī vārda atteicāmies un mežniecības pārdēvējām par birojiem, domājām, ka pēc reformas Valsts meža dienesta funkcijas mainīsies tik ļoti, ka saikne ar mežu paliks tikai formāla un mežziņu galvenais darbs būs ar dokumentiem. Taču prakse pierādīja, ka gluži tā nav.
Arī cilvēki nekādi nevarēja pierast pie jaunā nosaukuma. Gadījās pat tā, ka klienti, dzirdot telefonā atsaucoties biroju, nolēma, ka kļūdījušies, meta nost klausuli un nemaz neklausījās skaidrojumu. Arī ilggadējie meža dienesta darbinieki ne reizi vien runāja ar mani par to, ka nosaukumu – mežniecība – kādu esam lietojuši vairāk nekā simt gadus, vajadzētu saglabāt. Viss notika loģiski un dabiski, atsevišķās vietās norādes uz mežniecībām pat bija saglabājušās, piemēram, uz Rīgas–Jūrmalas šosejas, arī Grobiņā. Izdarījām to piemērotā brīdi, bez papildu izdevumiem, jo valsts kanceleja liek ieviest vienotu identitāti, tā ka Valsts meža dienests savu jauko eglīti vairs nedrīkst izmantot un plāksnītes ar stuktūrvienību nosaukumiem būtu jāmaina tik un tā.
– Cik tālu no palaišanas ir jaunā elektroniskā informācijas sistēma?
– Tagad ceram, ka tas notiks ar 2016. gada janvāri. Bijām plānojuši vasaras beigās, bet joprojām notiek testēšana, atklājās vairāk nepilnību, nekā bija domāts. Pārejas laiks no vecās sistēmas uz jauno būs divas nedēļas, tātad no 15. decembra plānots veco sistēmu apstādināt. Kad startēs jaunā, vecā sistēma vairs nedarbosies, līdz ar to katra kļūdiņa var maksāt dārgi, tāpēc labāk vispirms piecreiz nomērīt un tad vienreiz nocirst. Jaunā sistēma būs liels ieguvums, jo varēsim ātri un operatīvi iegūt informāciju par jebkuru nogabalu un šī informācija būs papildināta ar Dabas aizsardzības pārvaldes datubāzi.
Piebremzējušies esam tāpēc, ka datubāzes uzturēšanai praktiski nav finansējuma. Esam ierosinājuši, sākot ar nākamo gadu, par piekļuvi šai datubāzei prasīt abonēšanas maksu. Tā būtu mazāka nekā patērētās degvielas cena, aizbraucot līdz mežniecībai, jo nekur vairs nebūs jābrauc – informāciju par meža nogabaliem un ciršanas atļauju meža īpašnieks varēs pieprasīt un saņemt elektroniski.
