Jelgavas pils 5
1798. gada martā pēc Krievijas imperatora lūguma Jelgavas pilī apmetās Francijas karalis Ludviķis XVIII ar galmu, bet, mainoties politiskajai situācijai, 1800. gada beigās franču emigranti bija spiesti Krieviju atstāt. Otro reizi Francijas karalis inkognito kā Lilles grāfs uzturējās pilī no 1804. gada beigām līdz 1807. gada rudenim.
1795. gadā Kurzemes – Zemgales hercogiste tika inkorporēta Krievijas impērijas teritorijā kā Kurzemes guberņa. Pilī izveidoja gubernatora rezidenci un izvietoja guberņas administratīvās iestādes. 1812. gadā pilī īslaicīgi iekārtojās Napoleonam pakļautās Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogistes valdība ar grāfu Mēdemu priekšgalā. Pēc kara pilī atkal iekārtojās Kurzemes gubernators.
1919. gadā pili pilnīgi nodedzināja Bermonta-Avalova vadītās Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas karavīri. Pēc Pirmā Pasaules kara nopostītā pils nonāca Latvijas valsts īpašumā. Pēc atjaunošanas darbu beigām 1937. gadā ēkā izvietoja Latvijas lauksaimniecības kameru un aizbūvēja Rietumu puses atvērumu ar jaunizveidojamās Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas (šobrīd LLU) laboratorijas korpusu.
Vislielākie postījumi ēkai nodarīti Otrā pasaules kara laikā, kad 1944. gada jūlija beigās pili sagrāva. Tā rezultātā šodien redzams tikai pils ārējais apveids pēc 1963. gada rekonstrukcijas. Tagad pilī izvietota LLU administrācija un četras no deviņām Latvijas Lauksaimniecības universitātes fakultātēm.
