Pieci skolotāju tipi, kas kaitina gan bērnus, gan vecākus 0
Skolotāju profesionālais līmenis var stipri atšķirties. Un nebūt nav svarīgi, vai tavs bērns mācās elitārā vai pilnīgi parastā skolā – starp pedagogiem vienmēr var atrast kādu “grēcīgo jēru”, kurš kaitina ne tikai bērnus, bet arī viņu vecākus.
Lūk, portāls “Mama-likes” piedāvā iepazīties ar pieciem skolotāju tipiem, kuri mēdz kaitināt pat savus kolēģus!
Skolotājs, kuram viss ir vienalga
Parasti skolotāji vaino skolēnus, sakot, ka viņi ir sliņķi un nihilisti. Bet te viss ir otrādi. Šo lomu uzņēmies skolotājs. Šādam pedagogam viss ir vienalga, viņš atnācis atsēdēt savas stundas un dodas mājās, patērējot spēka un nervu minimumu.
Parasti pie šāda skolotāja mācību stundas norit pēc noteikta standarta. Bērniem tiek ieslēgta prezentācija, visu stundu garlaicīgi tiek lasīta mācību grāmata, un uzdevumi tiek uzdoti no 35. līdz 49. lapaspusei. Bet viss, kas netiek pagūts stundā, tiek uzdots izpildīt mājās.
Spontānais skolotājs
Šis tips pieradis pieprasīt vairāk, nekā pats spēj dot. Viņš uzdod uzdevumu, bet nepapūlas laikā to pārbaudīt. Jebkurā brīdī viņš var paziņot, ka būs kontroldarbs, vai izdomāt mājasdarbu par tēmu, kuru nemaz skolēni vēl nav apguvuši.
Viņš var pazaudēt burtnīcas ar kontroldarbiem un, protams, tevi semestra beigās gaida pārsteigumi, kad sāk izlikt gada atzīmes.
Skolotājs – filozofs
Šāds skolotājs ir nekaitīgs un vienlaikus arī bezjēdzīgs. Viņš dod priekšroku stundās parunāt par lietas būtību, iepinot stāstus no savas dzīves. Šis skolotājs uzskata, ka bērniem dzīvē diezin vai noderēs formulu vai gramatikas noteikumu zināšanas, bet, lūk, šī nenovērtējamā pieredze gan noteikti noderēs.
Viņa galvenais uzdevums – sagatavot skolēnus dzīvei, nododot savu pieredzi, kurai nav nekāda sakara ar konkrēto mācību priekšmetu.
Skolotājs – tirāns
Parasti bērni šo skolotāju sauc par mocītāju. Savā praksē viņš izmanto visriebīgākās metodes, par kurām nebija aizdomājies neviens XX gadsimta diktators. Apgalvojumu – “Baidās, tātad ciena” var mierīgi attiecināt tieši uz šo tipu, akcentējot tieši šī izteiciena pirmo vārdu.
Skolotāju sapulcēs pat skolas direktors neuzdrošināsies šim skolotājam izteikt kādu aizrādījumu. Viņa reputācija iet viņam pa priekšu. Kolēģi, skolēni un vecāki parasti šim tipam piedēvē dažādas iesaukas.
Skolēna izsaukšana pie tāfeles līdzinās vienām šausmām, pēc kā skolnieces izskrien no klases ar asarām acīs, bet puiši nodur acu skatienu un cieši saspiež pirkstus kulakā. Strīdēties vai mēģināt pierādīt savu – bezjēdzīgi. Viņš ir tā ieķēries savā amatā un kabineta sienās, ka pensijā aizies tikai “ar kājām pa priekšu”.
“Mīkstais” skolotājs
Šis skolotājs skolēniem ir zelta vērtē, bet, lūk, vecāki gan ar viņu ir neapmierināti, jo zināšanas viņš praktiski nesniedz nekādas, neko nepieprasa un ļauj bērniem pilnīgu brīvību. Kontroldarbos atļauj nošpikot, nerājas, ja kāds aizmirsis izpildīt mājasdarbu, bet atzīmes izliek, ņemot vērā skolēna spējas “uztaisīt actiņas kā kaķim no multfilmas “Šreks””.
Sākumskolā šis skolotājs nekādu īpašu bīstamību nerada, bet, kas attiecas uz izlaiduma klašu skolēnu izglītošanu, vecāki ir spiesti algot privātskolotāju, kurš bērnam spēs sniegt nepieciešamās zināšanas.
Ikviens vecāks sapņo, lai nevienam no šiem piecu tipu skolotājiem nebūtu nekādas attiecības ar viņa bērna izglītošanu, bet prakse pierāda, ka arī šādi skolotāji mēdz strādāt.
