Pieci scenāriji Donbasam 1
Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska administrācijā apstiprināti pieci iespējamie scenāriji Austrumukrainas Donbasa teritoriju atgriešanai valsts sastāvā, ziņo Ukrainas mediji.
Prezidents Zelenskis uzsvēris, ka teritoriju, oficiāli sauktu par “uz laiku okupētu”, atgūšana militārā ceļā nav pieļaujama. Priekšroka jādod politiski diplomātiskām metodēm.
Ziņa par piecu iespējamo scenāriju izstrādāšanu un pieņemšanu izplatīta nepilnu nedēļu pirms 9. decembrī paredzētās tā dēvētā Normandijas četrinieka – Ukrainas, Krievijas, Francijas un Vācijas pārstāvju – tikšanās Parīzē.
Līdz šim pēdējā tāda veida pulcēšanās ar mērķi rast risinājumu Austrumukrainas konfliktam notika 2016. gada 19. oktobrī Berlīnē. Tomēr līdz šim progresa nav bijis, turklāt vairojas pārliecība, ka Krievija, pati būdama faktiskā agresorvalsts, to nemaz nevēlas. Informācija, kādus scenārijus promaskavisko spēku kontrolēto Donbasa un Luhanskas reģionu reintegrācijai 9. decembra sarunām gatavojas piedāvāt Ukraina, ir skopa.
Par Kijevas plāniem līdz šim medijos izteicies praktiski vienīgi Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes priekšsēdētājs Aleksejs Danilovs. Viņš apgalvojis, ka visi pieci risinājuma varianti strādāšot “Ukrainas labā”. Tajos ietilpst, piemēram, Zelenska piedāvātā “pārejas tiesvedība” attiecībā uz Krimu un Donbasu.
Tā paredzētu veikt izmeklēšanas un sodīt bruņotā konflikta laikā pastrādāto noziegumu vaininiekus, atlīdzināt materiālos zaudējumus, kas cēlušies kara laikā. Kompensāciju par Donbasa okupāciju Ukraina plāno piedzīt no Maskavas, izmantojot starptautiskās tiesas, jo Krievija ir uzskatāma par agresoru.
Piedzītos līdzekļus ieguldītu īpašā Donbasa fondā, kurā varētu nogult arī starptautiskā palīdzība. Par fonda līdzekļu sadali atbildētu Ukrainas valdības nodibināta institūcija, kas tāpat uzskaitītu zaudējumus un maksātu kompensācijas kritušo un bojāgājušo tuviniekiem, ievainotajiem, bijušajiem karagūstekņiem un ķīlniekiem.
Ukraina vēl plāno iesūdzēt Krieviju Hāgas Starptautiskajā krimināltiesā, apsūdzot to kara noziegumos, noziegumos pret cilvēci un cilvēktiesību pārkāpumos, kas veikti abpus sadalošajai frontes līnijai.
Tāpat starp idejām ir visu pašpasludināto Doņeckas un Luhanskas “tautas republiku” amatpersonu lustrācija. Personas, kas neizies procedūru, nedrīkstēs noteiktu, īpašā likumā atrunātu periodu ieņemt vadošos amatus valsts institūcijās un valsts uzņēmumos.
Nav izslēdzama ukraiņu spēka struktūru pārstāvju un amatpersonu saukšana pie atbildības par kādiem nodarījumiem, taču ar šādu gadījumu izmeklēšanu nodarbosies pašas Ukrainas valsts orgāni, jo Kijeva neatzīst “tautas republiku” institūcijas.
“Taisnības atjaunošanas” vārdā Austrumukrainas atgriešanas scenāriju autori piedāvā izveidot īpašu, no ukraiņu un ārvalstu ekspertiem veidotu neatkarīgu komisiju pēc Dienvidāfrikas “Patiesības un samierināšanas komisijas” parauga. Šāda komisija Āfrikas valstī tika radīta pēc tam, kad tajā gāza aparteīda režīmu, un līdzīgas darbojušās arī Dienvidamerikas valstīs pēc diktatorisku režīmu beigām. Ukrainas gadījumā komisija nodarbotos ar notikumiem, kas austrumu reģionā risinājās karadarbības laikā.
Savu plānu sakarā Kijeva jau saskārusies ar apzinātas dezinformācijas izplatīšanu. Novembra vidū internetā parādījās divu lappušu “slepens projekts”, kas tika uzdots par vienu no Donbasa reintegrācijas scenārijiem un zem kura atradās it kā Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes priekšsēdētāja Danilova paraksts.
Tajā pēc Doņeckas un Luhanskas atkalpievienošanas Ukrainai piedāvāts deportēt visus, kuri neturas pie “ukraiņu pozīcijas”, bet atbrīvotajās teritorijās nometināt iedzīvotājus, kas lojāli Kijevai. Ukrainas varas iestādes šādu “slepeno dokumentu” pilnībā noraida.
Danilovs īpašā paziņojumā uzsvēris, ka runa ir ne tikai par “viltusziņu”, bet psiholoģisku operāciju ar mērķi iebiedēt pašpasludināto “republiku” iedzīvotājus un vājināt Ukrainas pozīcijas gaidāmajās sarunās Parīzē.
Krievijas kontrolēto teritoriju vadoņi visus reintegrācijas plānus jau nosaukuši par “fantastiku”, jo vispirms Kijevai vajagot sēsties pie sarunu galda ar Luhanskas un Doņeckas “tautas republiku” vadību – ja Ukraina turpināšot uztiept “Donbasa iedzīvotājiem” noteikumus, nekāda samierināšanās nenotikšot.
Tas pilnībā sakrīt ar Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova pozīciju padarīt abas “leļļu valdības” par patstāvīgiem subjektiem sarunās.
“No iepriekšējās Ukrainas administrācijas mēs dzirdējām, ka viņi nekad nesāks tiešas sarunas ar Doņecku un Luhansku. To pašu mēs esam dzirdējuši arī no jaunās Zelenska administrācijas. Par to visu mēs runāsim [9. decembra Parīzes] samitā,” novembra beigās paudis Krievijas ārlietu ministrs. Ukrainai nesēšanos pie sarunu galda ar abu separāto teritoriju pārstāvjiem ir principiāla lieta. Tā ir viena no “sarkanajām līnijām”.
