Pieci lasītāju jautājumi anesteziologam 0
Pirms plānveida operācijas pacientiem nereti rodas neskaidrības par narkozi un tās iespējamiem riskiem. Uz “Latvijas Avīzes” lasītāju iesūtītajiem jautājumiem atbild privātās ķirurģijas klīnikas “Aiwa Clinic” galvenais anesteziologs Dainis Seimuškins.
Pirms operācijas man paredzēta anesteziologa konsultācija. Gribu zināt, vai labāk tikties ar to anesteziologu, kas piedalīsies manā operācijā, vai der jebkurš šīs jomas speciālists? Varbūt operāciju atlikt, ja iespējamie narkozes riski ir pārāk nopietni?
Tikties ar to anesteziologu, kurš operācijas laikā nodrošinās anestēziju, ne vienmēr ir iespējams, bet būtu vēlams, jo katram anesteziologam ir savi knifi, par kuriem pastāstīt varēs tikai viņš pats. Ja tādu iespēju nav, pacients var konsultēties arī ar citu anesteziologu, kuram jābūt zinīgam visās anestēzijas jomās, jo tās variācijas katrai operācijai var būt dažādas. Piemēram, ķermeņa apakšējās daļas operācijām var piedāvāt gan vispārējo, gan reģionālo anestēziju, kuras izvēle atkarīga gan no pacienta veselības stāvokļa, gan operācijas veida un ilguma, gan pacienta un nereti arī pēc ķirurga vēlmēm.
Konsultācijas laikā ārsts ievāc pēc iespējas vairāk informācijas par pacienta veselības stāvokli un iepriekš veiktajām anestēzijām (ja tādas bijušas), lai pēc tam kopā ar pacientu lemtu par anestēzijas veidu.
Par plānveida operācijas veikšanu vai atlikšanu lemj ķirurgs. Ja viņš uzskata, ka pacientam nepieciešama operācija, anesteziologa uzdevums ir izvērtēt visus riskus, lai nodrošinātu anestēziju. Šķērslis plānveida anestēzijai var būt jebkura smaga akūta saslimšana, kā arī slikti ārstētas hroniskas kaites. Ja perioperatīvie (pirms – un pēcoperācijas) riski pārsniedz vēlamo rezultātu, piemēram, nekaitīga ādas veidojuma operēšana pacientam ar smagu sirdskaiti, anesteziologs noteikti atcels operāciju, līdz pacienta veselības stāvoklis būs uzlabojies. Izņēmums ir operācijas, kas nepieciešamas neatliekami pacienta dzīvības glābšanai.
Kas anesteziologam jāzina par pacienta veselības stāvokli, kādas analīzes vai izmeklējumus nepieciešams veikt pirms konsultācijas?
Nereti joko, ka anesteziologs ir nākamais cilvēks aiz Dieva, tāpēc viņam pirms anestēzijas veikšanas par pacienta veselības stāvokli ir jāzina viss iespējamais. Tas, ko pacients apzināti vai neapzināti noslēps no anesteziologa, operācijas laikā var apdraudēt viņa veselību vai pat dzīvību.
Pirms doties pie anesteziologa uz konsultāciju, jānodod urīna un asins analīzes – pilna asins aina, bioķīmiskie rādītāji, nepieciešamības gadījumā arī asins recēšanas rādītāji. Jāveic plaušu rentgens un elektrokardiogramma. Konsultācijas laikā anesteziologs izvērtē izmeklējumu rezultātus un sniedz savu atzinumu, vai anestēzija ir vai nav pieļaujama. Nepieciešamības gadījumā anesteziologs var lūgt pacientu veikt papildu pārbaudes, bet pēc tam ierasties uz vēl vienu konsultāciju.
Vai anesteziologam jāzina par visām zālēm un vitamīniem, ko pacients lieto? Vai pirms paredzētās anestēzijas jābūt tukšā dūšā?
Anesteziologam obligāti jāzina par visiem pacienta lietotajiem medikamentiem, jo to savstarpēja iedarbība anestēzijas laikā var būt atšķirīga, tāpēc dažu medikamentu lietošana pirms plānotas operācijas jāpārtrauc vai laikus jāaizvieto ar citiem. Tas pats attiecas arī uz uztura bagātinātājiem. Piemēram, asinis šķidrinošas zāles jāpārstāj lietot vismaz 2–5 dienas pirms operācijas vai arī jāaizvieto ar īslaicīgas iedarbības medikamentiem. Precīzāk par to pastāstīs anesteziologs konsultācijas laikā.
Lai pasargātu pacientu no barības aspirācijas jeb nokļūšanas elpceļos pilnīgas relaksācijas vai vemšanas laikā, nedrīkst dzert vismaz četras stundas pirms plānveida anestēzijas un ēst – vismaz sešas. Taču, ja operācija ieplānota pēcpusdienā un nav saistīta ar kuņģa zarnu traktu, pieļaujamas vieglas brokastis.
Daudzi gados vecāki cilvēki vēl atceras laikus, kad pacientiem pēc narkozes nereti kļuva slikti. Vai mūsdienās anestēzijai izmantotie medikamenti ir droši? Vai tie nevar izraisīt alerģisku reakciju?
Arī šobrīd pēc operācijas pacientiem mēdz būt slikta dūša un vemšana. Tas ir atkarīgs no vispārējā veselības stāvokļa, operācijas veida, kā arī anestēzijas. Mūsdienās medikamentiem piemīt pretvemšanas iedarbība, tāpēc nelabums, kurš saistīts tieši ar anestēziju, mēdz būt samērā reti. Arī pēcanestēzijas periodā ir pieejami medikamenti, kas mazina sliktu dūšu, tāpēc, ja jūtams nelabums, nevajag kautrēties lūgt slimnīcas personāla palīdzību.
Patlaban izmantotie anestēzijas medikamenti ir droši, ja tiek lietoti atbilstošās devās un pacientam nav kādas nopietnas kardiovaskulāras slimības. Anestēzijas līdzekļi arī ļoti reti izraisa alerģiskas reakcijas. Biežāk organisma reakciju izraisa muskuļu relaksanti, pēc kuru ievades āda kļūst sārta. Lai to novērstu, šādos gadījumos parasti lieto arī antihistamīna medikamentus vai hormonus. Bīstamākā alerģijas izpausme ir anafilaktiskais šoks, kuru var izraisīt medikamenti, kas visbiežāk nav tieši saistīti ar anestēziju, piemēram, antibiotikas, pretsāpju medikamenti un citi. Iepriekš to paredzēt nevar, bet anestēzijas laikā radušās izmaiņas anesteziologs uzreiz pamana un atbilstoši reaģē.
Ortopēdiskas operācijas parasti veic lokālajā anestēzijā, tādēļ pacients dzird visu, kas notiek operāciju zālē. Vai pacients var lūgt anesteziologam aizvietot to ar vispārējo narkozi?
Anestēzijas izvēle atkarīga no operācijas veida. Ja jālikvidē maza pumpiņa, būtu neloģiski izmantot vispārējo anestēziju (tas tomēr ir sava veida risks), ja var iztikt ar lokālo ādas anestēziju.
Ķermeņa apakšējās daļas operācijās, arī ortopēdijā, izmanto divu veidu anestēziju – vispārējo, kad pacients operācijas laikā guļ, vai reģionālo (spinālo, epidurālo), kad medikaments tiek ievadīts muguras smadzeņu kanālā vai ap kanāla apvalku. Reģionālās anestēzijas laikā pacients ir nomodā, bet ķermeņa apakšējā daļa apmēram uz trim četrām stundām kļūst nejutīga. Abus anestēzijas veidus var kombinēt, tādējādi padarot mazāk sāpīgu pēcoperācijas periodu. Anesteziologs bieži vien rekomendē vienu vai otru anestēzijas veidu, taču parasti piekrīt izpildīt pacienta vēlmes.
