Pieci jautājumi un piecas atbildes par rudenī priecējošajām un izturīgajām klinšrozītēm 0
Kad citu ziedu kļūst mazāk, īpaši dārzā iepriecina izturīgās klinšrozītes. Dažas ziedot pat sagaida sniegu. Stādaudzētājs Andrejs Vītoliņš sniedz padomus, kā tās lolot.
1. Kur stādīt?
“Lai klinšrozītes (dēvē arī par čužām) spētu parādīt savu skaistumu, svarīgi izvēlēties īsto šķirni un vietu, kur tās iestādīt,” praksē novērojis stādaudzētājs Andrejs Vītoliņš.
Klinšrozītēm ir ļoti daudz šķirņu. Ja stādījums plānots tālāk no mājas un galvenā dārza celiņa, labāk izvēlēties lielāka auguma šķirnes ar spilgti dzelteniem ziediem.
Kolekciju dārzos cieņā ir augi ar baltiem, rozā toņu ziediņiem. Stādaudzētājs iesaka klinšrozītes ar pasteļtoņu maigajiem ziediņiem stādīt vietā, kur tās būtu pavisam tuvu aplūkojamas, piemēram, dobē pie namdurvīm, pie atpūtas vietas, lielos traukos. Blāvie ziediņi pa gabalu mazāk saskatāmi.
Taču, ja ziedi nav tik svarīgi un plānots klinšrozīti formēt un audzēt kā labi cērpamu bumbu, tās novietojumam dārzā nav lielas nozīmes. Svarīgāks būs lapu tonis, struktūra, jo arī tās ir atšķirīgas.
2. Kāpēc augs vairs nav tik kupls, kā gribētos?
Viens no iemesliem varētu būt tas, ka klinšrozīti nomāc citi augi.
Nereti to stāda kompozīcijās ar skujeņiem, ziemcietēm. Kamēr mazi, visi augi labi sadzīvo, bet ar laiku spēcīgākie ņem virsroku, noēno citus, spiežas virsū, saknes atņem barības vielas. Bet augs, kurš cīnās par savu dzīvību, nekāds skaistulis vairs nebūs. Tad nu jāizvērtē, kuru atstāt vai ierobežot, kuram meklēt jaunu vietu.
3. Kāda vieta ir piemērotākā?
Augsnes ziņā čužas ir pieticīgas. Tās ir vienas no tiem augiem, kuras spēj pielāgoties augsnēm ar atšķirīgu skābumu, sastāvu. Tāpēc tās var stādīt kopā ar dažādiem augiem. Praksē tā arī notiek, ka čužu dēļ augsni speciāli nesagatavo, jo tās stāda kā augu kompanjonu kompozīcijās ar citiem.
Īsti labi nebūs kompanjoni, kam patīk īpaši auglīgas augsnes, bagātīgs mēslojums. Čužas tad var veidot kuplu lapojumu, bet ziedēt slinki.
Vispiemērotākā būs saulaina vieta vai pusēna.
Dārznieks savā dārzā novērojis, kā nīkuļot sākusi paēnā un aktinīdijas tuvumā pie mājas iestādīta izturīgas sķirnes čuža, savukārt saulainā vietā zem liela ozola it kā cimperlīgāka šķirne aug lieliski. Tātad, ja klinšrozīte neaug, var meklēt tai citu vietu.
Ja klinšrozīti stāda paēnā, tā ziedēs vāji, taču paēnā ziedošu augu vispār ir maz.
Čužas spēj paciest arī sausumu, taču nederēs pārāk ekstrēmi apstākļi, piemēram, šaura un mūžam sausa josla starp celiņu un māju vai arī otrādi – vieta, kur vienmēr trāpa ūdens no notekcaurules.
4. Kad apgriezt krūmu?
Parasti iesaka krūmus apgriezt tūliņ pēc ziedēšanas. Taču klinšrozītes zied ļoti vēlu, tāpēc pagrūti sagaidīt īsto brīdi. Tad nu apcirpšanu atliek uz kādu siltāku brīdi vēlu rudenī vai agri pavasarī. Klinšrozītes zied uz jaunajiem, tajā pašā gadā izaugušajiem dzinumiem.
Ja krūms šķiet pāraudzis un to vajag atjaunot, tad zemu apgriež pavasarī, lai veicinātu jaunu dzinumu veidošanos (atstāj 5–10 cm garus stumbenīšus).
Čužām nav vajadzības stipri apgriezt dzinumus, bet tikai piespicēt galiņus, pieveidojot formu, un saīsināt kādu zaru, kas izšāvies no kopējā vainaga. Jaunam krūmam nevajag lielu kopšanu, bet, kad tas saaug biezāks, zari mēdz sablīvēties un iekšpusē atmirt. Tāpēc katru gadu var izgriezt pa vienam vecākam, plikākam dzinumam (līdzīgi kā kopjot ogulājus).
5. Cik ilgi krūms ir dekoratīvs?
Dažādām šķirnēm ir atšķirīgi ziedēšanas laiki. Tāpēc ar šiem augiem vien var panākt ilgstošu ziedēšanu. Katrs atsevišķais ziediņš izplaukst uz dažām dienām, taču augam ir ļoti daudz pumpuru, kas plaukst pakāpeniski, un ziedēšana ilgst aptuveni 1,5 mēnešus.
Dārznieks uzskata, ka nevajag dobēm izvēlēties tikai eksotus un pērlītes. Tiem visiem ir vajadzīgs fons. Klinšrozītes ir lieliski fona augi dobēs gan tad, kad nezied, gan piedodot savu akcentu, kad uzzied.
Der zināt!
• Ja dobe no mājas ir tālāk par trim metriem, stāda dzeltenās klinšrozītes.
• Ja dobe no mājas ir 1–2 metru attālumā, var stādīt rozā, baltās klinšrozītes.
