Pieci ieteikumi, kā dekorēt kāzu auto 0
Gandrīz puse no gada laikā reģistrētajām laulībām tiek slēgtas jūlijā, augustā un septembrī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati par pēdējiem desmit gadiem.
Visiem, kuri domā par kāzu auto dekorēšanu, iesaka ņemt vērā piecus padomus, lai auto noformējums sagādātu tikai pozitīvas emocijas:
1. Lai nesabojātu auto virsbūvi, nevajadzētu izmantot nekāda veida abrazīvas sastāvdaļas;
2. Ja auto dekorē vedēji vai kāds cits atbildīgais, vienmēr vajadzētu, vismaz idejiski, saskaņot ar jauno pāri;
3. Vajadzētu izvairīties no spīdumu uzklāšanas uz auto, jo tas varētu sagādāt problēmas to noņemšanā;
4. Izvietojot auto dekoru, jāraugās, lai tas neapgrūtinātu ceļa redzamību;
5. Rūpīgi jāizvēlas dekora stiprinājumi, lai ātri braucot vai bremzējot, tie nepaliktu ceļa malā.
[popular_posts title=”yes”]
Kāzu transporta dekorēšana – sensena tradīcija
Mūsdienās visbiežāk auto dekoru pieskaņo līgavas pušķim, lai kopējais iespaids ir vienots un harmonisks, auto dekors var atspoguļot arī pāra raksturu un kāzu tematiku. Visbiežāk ir sastopami ziedu dekori, ko papildina lentas, tomēr mūsdienās ar vien biežāk tiek izmantotas no ASV aizgūtās tradīcijas, piemēram, skārdu bundžu siešana auto aizmugurē un uzraksts „Tikko Precējušies”.
Tomēr kāzu auto dekorēšana nav mūsdienu modes lieta – dažnedažādām izdarībām ar kāzu transportu ir senas tradīcijas. Raksturojot tradīcijas Latvijā, folkloras kopas „Putni” vadītāja Ilze Kļaviņa stāsta, ka „agrākos laikos kāzu vajadzībām ņēma labākos ratus, nomelnoja zirglietas (nosmērēja ar smēri, lai izskatās kā jaunas), bet zirga loku un sakas pušķoja – vasarā ar dārza un lauka, bet ziemā – ar papīra puķēm, kā arī prievītēm un lentām. Tās pina arī zirgiem krēpēs. Pie zirgu iemauktiem tika likti zvārguļi un zvaniņi, lai dzird, ka brauc kāzinieki. Zvārguļu un zvanu skaņas biedējušas arī nelaimes un mošķus.”
„Gluži tāpat kā mūsdienās auto, tā senatnē zirgs bija katra puiša lepnums un gods, tādēļ senos laikos līgavainis savu kumeļu greznoja ne tikai ar prievītēm un bronzas zvārguļiem, bet jo grezni, ar sudrabā apkaltiem apaušiem, kas rotāti ar dažādiem aizsardzības amuletiem un piederības zīmēm. Senajā tradīcijā arī līgavas varēja būt brašas jātnieces, kas pašas jāja ar ziediem izgreznotos zirgos,” stāsta folkloras kopas “Delve” vadītāja, Aina Tobe, „senatnē lietojuši īpašos rakstos austas zvaigžņu segas, kas kalpoja kāzu godu aizsardzības maģijai, kā arī košus pārsegus un skaistus rotājumus. Kāzu vedējus varēja atpazīt ne tikai pēc greznuma, bet arī sadzirdēt viņu tuvošanos no tālienes. No dzimtas dzimtā tika nodoti metāla kāzu zvani (gan lielāki, gan mazāki), kurus, kamanās vai pajūgos braucot uz baznīcu, sejā pie zirga loka, lai skan!”
