Tūristu gaidās 5
Vēl pirms došanās uz Libānu kādā Briseles grāmatnīcā pēc ilgiem meklējumiem atrodu 2008. gada “Lonely Planet”, tātad tieši trīs gadus pirms Sīrijas kara sākuma publicētu ceļvedi, kas veltīts Sīrijai un Libānai. Tas plaši un bagātīgi stāsta par iespējām apmeklēt abas zemes, baudīt vietējo viesmīlību, kultūru, neatkārtojamās mākslas un vēstures vērtības. Tagad daudzas no fotogrāfijās redzamajām, krāšņajām Sīrijas pilsētām, tūkstošgadīgie tempļi ir drupās. Grāmatā aprakstītie tūrisma ceļi no Libānas uz Sīriju vai otrādi vairs nepastāv.
Sīrija ceļotājiem ir absolūti slēgta zeme, un arī Libāna šajā ziņā pamatīgi cieš. Par Tuvo Austrumu Šveici dēvētā, ar maigu klimatu, četriem gadalaikiem, bezgala krāšņu dabu un burvīgu virtuvi apveltītā valsts allaž bijusi atvērta tūristiem, un tas zemei ir bijis arī būtisks ienākumu avots. Taču kopš Sīrijas kara sākuma Libānā tūristu skaits ir strauji krities. Arī dienās, kad esmu Beirūtā un ārpus galvaspilsētas, uz vienas rokas pirkstiem varu saskaitīt ārzemniekus, ko nejauši satieku viesnīcā vai pamanu uz ielas. Libānas Tūrisma ministrija, lai glābtu situāciju, mēģina veicināt iekšējo tūrismu, piešķirot dažādas atlaides pašmāju ceļotājiem, kas dodas aplūkot vēsturiskās vietas vai apmetas viesnīcās. Lidmašīnai nolaižoties Beirūtā, pirmā ziņa, ko saņemu mobilajā tālrunī, ir no Libānas Tūrisma ministrijas ar informatīvo tālruni, pateicību un laba vēlējumiem.
Turpinājums rītdienas, 16. marta, laikrakstā
Sīrija
Oficiāli: Sīrijas Arābu Republika
Galvaspilsēta – Damaska
Platība – 185 180 (kv. km)
Pirms kara – dažādos avotos ap 20 miljoni iedzīvotāju
Saskaņā ar ANO Bēgļu aģentūras datiem, vairāk nekā trīs miljoni sīriešu ir devušies bēgļu gaitās uz tuvākajām valstīm – Libānu, Jordāniju, Turciju un Irāku
Sešarpus miljoni cilvēku ir bijuši spiesti pamest savas mājas un ir bēgļu gaitās Sīrijas teritorijā
Valsts valoda – arābu
Robežojas ar Libānu, Izraēlu, Jordāniju, Irāku un Turciju
HRONOLOĢIJA
Sīrijas karš
“Arābu pavasara” iespaidā 2011. gada 15. martā sākās sabiedrības nemieri pret prezidenta Bašara al Asada režīmu. Valdība atbildēja, protestus vardarbīgi apspiežot. No tautas sacelšanās konflikts izauga par ilgstošām, asiņainām kaujām, kurās laika gaitā iesaistījušies arvien jauni spēlētāji. Bruņoto opozīciju veido dažādas grupas, no kurām līdere ir Brīvā Sīrijas armija un Islāma fronte.
Karā ir iesaistīts arī Libānas militārais grupējums “Hezbollah”, kas atbalsta Sīrijas varas armiju. Cīņā par ietekmi piedalās arī teroristiskais grupējums “Daeš” jeb “Islāma valsts”.
Sīrijas prezidenta Bašara al Asada spēkus un viņa palikšanu amatā atbalsta Krievija, Irāna un Ziemeļkoreja. Opozīciju atbalsta Katara, Saūda Arābija, Turcija, ASV, Francija, Lībija.
Starptautiskās organizācijas ir apsūdzējušas Sīrijas valdību, kā arī “Daeš” un opozīciju cilvēktiesību pārkāpumos. Kara laikā vairākkārt ir izmantoti ķīmiskie ieroči.
2015. gada 30. septembrī konfliktā iesaistījās Krievija, sākot bombardēt Sīrijas valdības pretinieku pozīcijas, lai gan tika gaidīts, ka Krievija, kā solījusi iepriekš, vērsīsies pret “Daeš”. Bombardēšana izraisīja pastiprinātu bēgļu plūsmu.
Šā gada 22. februārī ASV un Krievija vienojās par pamieru, kas stājās spēkā 27. februārī. Pamiers neattiecas uz teritorijām, kuras atrodas teroristiskā grupējuma “Islāma valsts” un “An Nusra”, sauktas arī par “Al Qaeda”, kontrolē.
Saskaņā ar ANO datiem, piecos gados kopš Sīrijas konflikta sākuma bojā gājuši vismaz 250 000 cilvēku, un teju 10 miljoni sīriešu no 20 miljoniem iedzīvotāju valstī ir bijuši spiesti doties bēgļu gaitās. Vairāk nekā trīs miljoni ir devušies ārpus valsts.
