Pieci gadi kopš Sīrijā karš. Inas Strazdiņas reportāža no robežvalsts Libānas 5
Marts ir laiks, kad silti iesaka apmeklēt Libānu. Un vārds “silti” ir vietā. Mazliet lijis, gaisa temperatūra ap divdesmit grādu virs nulles un par Tuvo Austrumu Parīzi dēvētā Libānas galvaspilsēta Beirūta neslīgst vasaras tveices smogā, ko dāsni saražo automašīnu pilnās ielas.
Esmu Beirūtā tikai četras dienas pēc tam, kad ASV un Krievija pasludinājušas pamieru Sīrijā pēc piecu gadu ilga, nepārtraukta kara. Šīs ziņas te uztver ārkārtīgi piesardzīgi un ar visai labi manāmu skepsi. Kā vēlāk pārliecinos, viesojoties dažādās mājās Libānā, reti kurā miteklī stūrī nebubina televizors ar jaunākajām ziņām par notiekošo un visvairāk pie valsts robežām, kur koncentrējas sīriešu bēgļu apmetnes. “To, ka Sīrijā patiešām ir iestājies pamiers un apklususi uguns, jutīsim vien tad, kad bēgļi sāks atgriezties mājās,” tā sarunā sacīs Latvijas goda konsuls Libānā Žerārs Renno.
Traģēdijas vēstnesis
Par Latviju sešas reizes mazākajai Libānai ir divas ārvalstu robežas: garākā – ziemeļos un austrumos ar Sīriju, bet dienvidos – ar Izraēlu. Taču ar pēdējo jebkādas diplomātiskās saites ir pārrautas, un šo robežu, kā dzirdu Beirūtā, libānieši pat neatzīst par eksistējošu.
Sīrija Libānai ir neparasts kaimiņš – teju divdesmit reižu lielāks, kurš ilgstoši Libānu uzskatījis par daļu no savas teritorijas. Tikai 2008. gadā Sīrijas prezidents Bašars al Asads izdeva dekrētu, saskaņā ar kuru tika iedibinātas diplomātiskās saites ar Libānu, un tādējādi tika atzīta tās neatkarība. Libāna ir pieredzējusi Sīrijas okupāciju, militārus uzbrukumus, īpaši pēdējā pilsoņu kara laikā, kas ilga 15 gadu, no 1975. līdz 1990. gadam, taču pēdējā laikā attiecības bija normalizējušās, attīstījās ekonomiskās saiknes, tirdzniecība, libānieši un sīrieši regulāri šķērsoja robežu, lai dotos darīšanās uz Damasku vai Beirūtu, no Sīrijas daudzi ieradās strādāt Libānas celtniecības sektorā vai citos darbos, veidojās jauktas ģimenes. Taču, sākoties Sīrijas karam, kas no “Arābu pavasara” iedvesmotas tautas sacelšanās pret prezidenta Bašara al Asada režīmu izvērtās par starptautiska mēroga konfliktu ar 250 tūkstošiem upuru, kā vēsta ANO dati, un teju 10 miljoniem bēgļu no 19 miljoniem valstī dzīvojošajiem kopumā, arī kaimiņos situācija un attiecību saiknes ir strauji mainījušās.
To, kā Damaskā vai netālajos reģionos krīt bumbas, beirūtieši nedzirdot. Sprādzienus un šaušanu ir dzirdējuši un jutuši citos valsts pierobežas rajonos, bet Sīrijas traģēdijas galvenais vēstnesis šajā zemē ir milzīgās bēgļu straumes. Libāna kopā ar otru Sīrijas robežvalsti Jordāniju šajā ziņā ir rekordistes. Abas ir atvērušas durvis tik lielam bēgļu daudzumam, kas būtiski ir mainījis pašu valstu iedzīvotāju sastāvu. Libāna ar aptuveni 4,5 miljoniem iedzīvotāju ir uzņēmusi 1,5 miljonus sīriešu bēgļu, tikpat daudz arī Jordānija, kurā mīt 6,5 miljoni pilsoņu.
