Pieci gadi kopš Krimas aneksijas 1
Pirms pieciem gadiem Krievija meta nopietnu izaicinājumu vienotai un brīvai Eiropai, kurā valdīja miers. Ar agresiju pret Ukrainu un prettiesisko Krimas aneksiju Krievija atklāti izrādīja necieņu pret starptautisko tiesību principiem, radot būtiskus draudus Eiropas drošībai.
Šobrīd Ukrainas tauta, atbalstot savas valsts orientāciju uz Eiropu, ir daudz vienotāka nekā jebkad. Lai gan Ukrainai vēl ir jāveic daudz sarežģītu uzdevumu un jāīsteno reformas, neraugoties uz Krievijas agresiju, kas joprojām turpinās, tā ir sasniegusi iespaidīgu progresu reformu jomā. Šodienas Ukraina ļoti atšķiras no tās Ukrainas, kura pastāvēja pirms 2014. gada, – šī valsts vēl nekad nav bijusi tik tuvu Eiropai un eiropeiskām vērtībām. Savukārt Krievijas okupētajā Krimā vērojams regress. Tās iedzīvotāji nonāk aizvien lielākā izolācijā, un cilvēktiesību situācija, kā arī sociālekonomiskie apstākļi turpina pasliktināties.
Krimas prettiesiskā aneksija – rīcība, kuru nosodīja starptautiskā sabiedrība, – apdraud starptautiskās tiesībās noteikto kārtību. Neleģitīmo “referendumu”, kas notika 2014. gada 16. martā Krimā, starptautiskā sabiedrība atzinusi par prettiesisku un spēkā neesošu. Pēdējo piecu gadu laikā starptautiskā sabiedrība ir pastiprināti paudusi kopēju stingru pozīciju, pieprasot Ukrainas teritoriālās integritātes atjaunošanu. ES, NATO un G7 dalībvalstu ieviestās sankcijas un īstenotā neatzīšanas politika atspoguļo mūsu kopīgos pūliņus un nostāju, nepieņemot, ka 21. gadsimtā kādas suverēnas valsts teritorijas prettiesiska okupācija var kļūt par normu.
Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību uzraudzības misija un citas starptautiskas organizācijas ir ziņojušas par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem Krimā pret Krimas tatāru etnisko minoritāti, etniskajiem ukraiņiem, reliģiskajām minoritātēm, kas nepieder pie krievu pareizticīgās baznīcas, un cilvēktiesību aktīvistiem. Ir konstatētas patvaļīgas aizturēšanas un turēšanas apcietinājumā, piespiedu pazušana, nežēlīga izturēšanās un spīdzināšana, un vismaz viena nāvessoda izpilde bez tiesas sprieduma. Liels skaits politieslodzīto un apcietināto, kas gaida tiesu, ir pārvesti no Krimas uz Krievijas Federāciju, neraugoties uz to, ka starptautiskās humanitārās tiesības šādu praksi stingri aizliedz. Viens no vissatraucošākajiem gadījumiem ir ukraiņu režisora, Eiropas Parlamenta pērn piešķirtās Saharova balvas par domas brīvību laureāta Oļeha Sencova aizturēšana un tiesāšana. Ar drosmi un apņēmību, riskējot ar dzīvību, Oļehs Sencovs ir kļuvis par simbolu cīņai par to politieslodzīto atbrīvošanu, kurus tur apcietinājumā Krievijā un citviet pasaulē.
Pērn pieauga spriedze Azovas jūrā un tās apkaimē. Krievijas īstenotā Kerčas tilta būvniecība ir ne vien kārtējais Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes pārkāpums – to izmanto arī kā līdzekli, lai mākslīgi kavētu satiksmi uz un no Ukrainas ostām Azovas jūrā un radītu papildu grūtības Ukrainas tautsaimniecībai, īpaši Mariupoles un Berdjanskas ostas pilsētās. Nepamatotais uzbrukums Ukrainas kuģiem 2018. gada 25. novembrī pie Kerčas šauruma, to sagrābšana un komandu pretlikumīga aizturēšana bija klajš starptautisko tiesību pārkāpums. Mēs aicinām Krieviju atbrīvot aizturētos Ukrainas jūrniekus, atdot sagrābtos kuģus un pildīt starptautiskās saistības, nodrošinot brīvu kuģošanu Azovas jūrā un Kerčas šaurumā.
Notikumi, kas Krimā risinājās pirms pieciem gadiem, mums ir vēlreiz atgādinājuši, ka nevaram uzskatīt savu drošību un brīvību par pašsaprotamu. Ir apdraudēta starptautiskās tiesībās noteiktā kārtība, kas ir svarīga globālajai drošībai, un mums jābūt gataviem aizsargāt starptautiskās tiesības, kā arī individuālo un kopējo kolektīvo drošību. Esam guvuši vēl vienu mācību, ka mums jāstiprina sabiedrības noturība pret dažādiem uzbrukuma un iejaukšanās veidiem. Ar partneru atbalstu pēdējo piecu gadu laikā Ukraina ir sasniegusi patiesu progresu šajā virzienā. Citas Eiropas valstis ir mācījušās no Ukrainas notikumiem un arī cenšas stiprināt savu noturību.
Mūsu kopējais mērķis ir atkal atjaunot stabilitāti eiroatlantiskajā telpā. Eiropa un tās transatlantiskie partneri ir demonstrējuši spēju apvienoties ārēju izaicinājumu priekšā, taču mums jāturpina stiprināt noturību pret mēģinājumiem sagraut šo vienotību vai vājināt mūsu kolektīvo drošību. Mēs turpināsim Krimas prettiesiskās aneksijas neatzīšanas politiku un turpināsim stingri nosodīt Krievijas agresiju pret Ukrainu. Ir svarīgi sniegt Ukrainai palīdzību un atbalstu, jo tās drošība ir saistīta ar visas Eiropas drošību. Saskaņoto starptautisko sankciju politika skaidri vēstī Krievijai, ka starptautisko tiesību pārkāpumiem ir sekas. Mēs Krimu neaizmirsīsim un nepametīsim to vienu.
Edgars Rinkēvičs, Latvijas ārlietu ministrs
Pavlo Klimkins, Ukrainas ārlietu ministrs
Svens Miksers, Igaunijas ārlietu ministrs
Lins Linkevičs, Lietuvas ārlietu ministrs
Jaceks Čaputovičs, Polijas ārlietu ministrs
Margota Valstrēma, Zviedrijas ārlietu ministre
Anderss Samuelsens, Dānijas ārlietu ministrs
Kristija Frīlenda, Kanādas ārlietu ministre
Teodors Meleškanu, Rumānijas ārlietu ministrs
Džeremijs Hants, Apvienotās Karalistes ārlietu un sadraudzības lietu ministrs
Tomāšs Petršīčeks, Čehijas ārlietu ministrs
Raksta pirmpublicējums laikrakstā “The Guardian”
