Pieci gadi ar elektromobili. Astoņi svarīgākie secinājumi 2
Eiropas un ASV pilsētās to centrā drīz nedrīkstēšot iebraukt ar automobiļiem, kuri izmanto fosilo degvielu! Vai ar aizliegumiem panāksim progresu? Vai vajag progresu par katru cenu? Vai glābiņš būs elektrībā? Un – no kā ražo elektrību un kā? Vai zaļā doma uzvarēs un kā?
Es nezinu, taču varu dot savu artavu izziņā. Tāpēc vēlos pastāstīt par savu pieredzi sešu gadu garumā. Ikdienā vadu sertificētu servisu, kurā veicam visus servisam raksturīgos darbus un auto apkopes, specializējamies motora elektronisko vadības sistēmu diagnosticēšanā un regulēšanā, izmantojot jaudas stendu 4×4, nav sveši motoru radīto atgāzu mērījumi un atgāzu normas. Tagad arī sešu gadu pieredze ar elektromobiļiem, jo apkalpojam četrus līdzīgas uzbūves elektromobiļus. To kopējais veiktais kilometru skaits ir 250 000 km.
1. Svarīgākais ir ekonomiski pamatots princips auto izvēlē, ko pērkot lietojām. Ap 2010. gadu elektromobiļa veiktspēja bija vidēji 100 km ar vienu uzlādi, 15 – 20 kwh patēriņu. Vidēji dienesta auto veica ap 80 – 120 km sagādes jautājumos darba dienā, tātad 100 x 20 dd x 12 mēneši = 24000 km. Parasta dīzeļauto degvielas patēriņš 7 l/100 km, summa 1200 eiro gadā. Ja tas būtu elektroauto, tad 3600 kwh maksātu 360 eiro. Tātad elektriskais auto var maksāt 4000 eiro dārgāk, un 6. gadā baudīsim patiesu uzvaru!
Kopējais auto mūžs, ko rēķinājām – ne mazāk kā 100 000 km, tātad pieci gadi vismaz, lai izmantotu akumulatoru garantēto uzlādes–izlādes ciklu skaitu. (Nekādus nodokļus un privilēģijas elektroauto lietotājiem nerēķinājām, jo tādu nebija 2010. gadā.) Šādi izvēle krita uz pārbūvētu “Fiat Fiorino elettrico”, lietotu Norvēģijā, nobraukums 3000 km, par saprātīgu cenu, kas, pēc mūsu aprēķina, amortizēsies piecos gados un neradīs uzņēmumam papildu izdevumus, nebūs “zaļais slogs”.
2. Auto uzlādes iespējas. Mēs gribējām, lai uzlāde būtu pieejama 220 V maiņstrāvas tīklā ar 16 A rozeti (parasto), jo 2010. gadā par uzlādes punktiem vispār netika domāts. Tātad peldi, kā māki! Uzlāde no tukša līdz pilnam 8 stundas (5 kwh). Pamatīgs laiks, taču uzlāde no jebkuras parastās rozetes. Visus gadus un 124 000 km tā arī lādējām. Parastās saimnieciskās rozetes gan neiztur pietiekami ilgi, pārkarst. Savas uzlādes vietas pārbūvēju uz 16 A celtniecības standarta rozetēm, robustas, grūtāk savienot un atvienot, bet nepārkarst un nekūst.
3. Auto veiktspēja. Nelolojām lielas cerības (par atkārtotu uzlādi ceļā) un rūpīgi plānojām maršrutus, tā 6 gadus un 124 000 km. Tikai pāris reižu bija jāvelk ar tukšu akumulatoru pēdējos pāris kilometrus. 100 km ar uzlādi gan ziemā, gan vasarā. Auto ziemā tika apsildīts ar papildu krāsniņu. Nedēļā pieci litri benzīna, praktiski netērējot akumulatora jaudu. Ja auto aprīkots ar elektrisku sildītāju un kondicionieri, tad jārēķinās ar krietni mazāku veiktspēju.
4. Auto vilces akumulatori. Litija jonu baterijas 144 gab. 6 pakās. Darba diapazons 3,2 – 4,05 V. Sevi 124 000 km laikā parādīja lieliski. Garantētie 1000 cikli garām. Cik ciklu vispār spēs? Turpināsim braukt, tad dosim atbildi. Nolietojumu sajutām pēdējā gada ziemā, kad temperatūra ilgāku laiku bija zem –15 grādiem. Vismaz 10% veiktspējas zudums, īpaši, kad lādēts aukstumā. Ja uzlāde veikta garāžā, nevar pamanīt būtisku samazinājumu. Uzskatu, ka lādēšana bez “stresa” paildzina akumulatoru mūžu.
5. Īpašu ieguvumu nav daudz. Nerada kaitīgas atgāzes lietošanas vietā. Saudzīgs pret līdzcilvēkiem, nerada lieku troksni. Nav jāsilda, var braukt uzreiz arī mīnusos.
6. Problemātiskās vietas. Nepatīk dziļas peļķes. Slapjais Rīgas sniegs ar sālījumu. Šo iemeslu dēļ tika zaudēts lādēšanas bloks un DC/DC konvertors. Diezgan dārgi. Ceru, ka citi rūpnieciskie elektromobiļi ir aizsargāti labāk, bet to rādīs laiks. Atturieties braukt dziļās peļķēs!
7. Apkopes gluži tāpat kā jebkuram citam transporta līdzeklim – bremžu apkopes pie 57 un 117 000 km. Taču ietaupītas motora eļļas maiņas reizes. Ieguvums.
8. Politiskās ekstras. Rīgas municipālās stāvvietas bez maksas. Pārvietošanās pa autobusu joslām, mazs nodoklis (bet “dienesta nodokli vienalga paturēja”!?).
Tātad – ko es ieguvu, sadzīvojot ar elektromobili sešus gadus? Ieguvu paziņas un kolēģus no Bezizmešu biedrības, kas ļāva palīdzēt pieņemt dažus sakarīgus likumus un no-stādnes valstī! Ir entuziasti elektromobiļu lietošanas jomā, ir arī publiskā biznesā (“Latvenergo”, “Rīgas satiksme”). 260 elektromobiļi – diži daudz nav, viss taču sākas no mazumiņa.
