“Piecelties no miroņiem”. Olimpiskā rezervista Dambja grūtais ceļš 0
Aizbraukt uz trijām olimpiskajām spēlēm un tomēr nepiedalīties nevienās no tām – šāds nepateicīgs liktenis piemeklējis bobsleja stūmēju Intaru Dambi, taču viņš negaužas un uzsver, ka pēc pārdzīvotās muguras operācijas ir gandarīts vispār būt Phjončhanā.
Ar video kameru
Intars Dambis trešo reizi ir olimpiskajās spēlēs, taču pie saviem tiešajiem darba pienākumiem netiek. 2010. gadā Vankūverā ekipāžas plāniem svītru pārvilka pilota Jāņa Miņina apendicīta operācija, bet pirms četriem gadiem Sočos viņš tāpat kā Phjončhanā bija rezervista statusā. Tiesa, četrinieku mači notiks sestdien un svētdien, tā kā vēl pastāv varbūtība, ka jāaizstāj kāds komandas biedrs.
Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Aldons Vrubļevskis pirms spēļu sākuma izteicās, ka Dambim būs jādzīvo nevis olimpiskajā ciematā, bet gan viesnīcā un trasē viņš varēs tikt vien līdz bobsleja sacensību sākumam. Tomēr Intars mitinās kopā ar komandu: “Pirms Soču spēlēm arī bija līdzīga informācija, bet izdevās saorganizēt tā, ka dzīvoju ciematā. Mums kaimiņos ir igauņi, baltkrievi, brīnos, ka lietuviešu nav. Forši, visi draugi te. Dzīvoju vienā istabiņā ar mehāniķi Viesturu Pērkonu, kārtīgs vīrs no Ventspils.”
Visvairāk Intaram simpatizējis olimpiskais ciemats Vankūverā, topa otrajā vietā ir Soči un tikai tad seko dienvidkorejiešu piedāvājums. “Varbūt vairs to īsti nenovērtēju. Pirmajā reizē šķita – vou, jaunāks biju. Te esam daudzdzīvokļu mājās, kur pēc spēlēm ievāksies cilvēki, visi dzīvokļi jau esot izpirkti. Šis tas vēl nav pabeigts. Vankūverā bijām divstāvīgās mājās iekšā mežā, arī Sočos nostāk, bet te blakus ir automašīnu plūsma,” stāsta 34 gadus vecais atlēts. Dienas režīms viņam esot tieši tāds pats kā pārējiem – fiziskie treniņi, palīdzēšana tehnikas sagatavošanā. Runājām pirms četrinieku treniņu sākuma un Dambis pieļāva, ka būs jāfilmē braucieni trasē.
Divnieku mačos Latvija sagaidīja pirmās medaļas šajās olimpiskajās spēlēs, Oskaram Melbārdim un Jānim Strengam izcīnot bronzu. “Pārsteigums tas nebija. Ļoti aizraujoša cīņa ar foršu iznākumu un labām emocijām. Pēc starta gan džekus satiku tikai uz īsu brīdi. Atbraucām vēlu, paēdām un gājām gulēt, bet viņi vēl aizkavējās,” stāsta Intars, kurš tikai otrdien pirmo reizi izrāvies apskatīt citus olimpiskos objektus un pavēroja daiļslidošanas sacensības.
Trenera lēmums
Šosezon Intars Dambis stūma Uģa Žaļima divnieku, tomēr olimpiskajām spēlēm ekipāža nespēja kvalificēties. “Protams, es gribēju uz šejieni atbraukt citā statusā, ne rezervista. Tomēr, ja atceras, kas notika aizpagājušā gada rudenī – muguras dēļ kāja atteica, nevarēju paiet un oktobrī taisīja operāciju, tieši tāpat kā Melbārdim divus mēnešus iepriekš. Uz to brīdi skaitījās invaliditāte. Tas, ka es vispār esmu šeit, man jau ir maza uzvara,” atzīst Intars. “Operācija bija mana motivācija – piecelties no miroņiem un aizbraukt uz Koreju. Oskars ir malacis, pēc tādas traumas stāv uz pjedestāla. Man šīs sezonas pirmā puse sanāca diezgan briesmīga, vēl nebiju īsti atkopies. Pēc jaunā gada izskatījās cerīgāk, tomēr tad jau bija par vēlu.”
“Jāsaka kā ir – sajūta sūdīga, ka trešo reizi netiec pie starta. Bet situācija ir tāda, kāda ir. Acīmredzot nav lemts. Pats sev es neko nevaru pārmest, visu esmu darījis uz maksimumu, nekur nav slinkots,” turpina Intars Dambis, piebilstot, ka pēdējā Pasaules kausa posmā Kēnigszē treneri sarīkoja kontroltestus estakādē viņam, Helvijam Lūsim un Raivim Zīrupam, lai noskaidrotu vienu lieko. Intars uzrādīja labāko rezultātu, tiesa, vietu Oskara Ķibermaņa četriniekā saglabājis Lūsis. “Stūmēju kombinācijas ir treneru lēmums. Uzskatu, ka viņš visu dara pareizi,” Dambis neko nepārmet galvenajam trenerim, pierdzējušajam vilkam Sandim Prūsim. Pirms divnieku mačiem šķita neprāts Daumantu Dreiškenu samainīt ar Jāni Strengu, tomēr tas rezultējās medaļā, turklāt bez piecām simtdaļām būtu arī zelts.
Divnieku pirmajā treniņbraucienā Phjončhanā Dambis stūma Oskara Ķibermaņa kamanu. “Pasaules kausa posmā Altenbergā biju Ķibermaņa četriniekā un izcīnījām trešo vietu. Iedeva vienu iespēju un izmantoju, bet Phjončhanā tas man bija kā tūrisma brauciens,” viņš pasmejas.
Par nākotni Intars Dambis skaļi negrib runāt, lai gan nojaušams, ka sliecas beigt karjeru. Motivācija joprojām esot liela un varot arī vēl kādu gadu palikt, tomēr noteikti ne līdz Pekinas olimpiskajām spēlēm 2022. gadā. Ārpus bobsleja viņam ir, ko darīt – Alūksnē pieder kuģis “Marienburg”, ar ko gada siltajā periodā vizinās tūristi un notiek arī dažādi izklaides pasākumi. “Pagājušajā sezonā pārvadājām ap tūkstoti cilvēku, pieprasījums no maija līdz oktobrim ir liels. Jau tagad pieteiktas sešas kāzas,” viņš lepojas.
Intars Dambis pārliecināts, ka četrinieku mačos Latvijai būs vēl vismaz viena medaļa – Melbārdis varot pacīnīties par zeltu, un tāpat pozitīvus brīžus var sagādāt Ķibermanis. Savukārt, Intaram tuvākie plāni pēc atgriešanās no Dienvidkorejas skaidri – braukšot uz Karpatiem slēpot.
Intars Dambis
Dzimis: 1983. gada 3. septembrī Gulbenē
Bobsleja stūmējs, izlasē kopš 2002. gada
Olimpiskajās spēlēs ir trešo reizi, tomēr pie startēšanas nav ticis
Lielākie panākumi: Eiropas čempions četriniekos (2008. g.), pasaules čempionātā 3. v. četriniekos (2009. g.).
Nodarbošanās ārpus sporta: Kuģa “Marienburg” īpašnieks un kapteinis Alūksnē
Intereses: makšķerēšana, volejbols
