Piecdesmit miljoni latu no ēnu ekonomikas 0
Pievēršot lielāku uzmanību ēnu ekonomikas ierobežošanai, valsts budžets saņēmis jūtamu papildinājumu.
Valdība aizvadītajā nedēļā saistībā ar “Likuma par valsts budžetu 2012. gadam” 56. panta normām nolēma Ls 2 milj. piešķirt ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu īstenošanā iesaistīto darbinieku motivēšanai. Šim mērķim atļauts izmantot ne vairāk kā 5% no valsts budžetā plānoto naudas ienākumu pārpildes (Ls 50 milj.), tostarp visvairāk – līdz 80% – var saņemt Valsts ieņēmumu dienesta darbinieki. Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā un valdības sēdē skatītajā ziņojumā “Par ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu īstenošanā iesaistīto institūciju darbības rezultātiem 2012. gada sešos mēnešos un šo pasākumu ietekmi uz nodokļu iekasēšanu” norādīts uz daudziem sasniegumiem, tomēr gan uzņēmējus, gan arī darba devējus pārstāvošās organizācijas valdības veikumu uzskata par nepietiekamu.
Legalizēti 2058 darbinieki
Ziņojumā norādīts, ka no ēnu ekonomikas apkarošanas pirmās prioritātes – PVN zudumu novēršana, aplokšņu algu un ar nelegālo nodarbinātību saistīto nodokļu saistību izpilde, nereģistrētās uzņēmējdarbības ierobežošana – pasākumu īstenošanas šā gada pirmajos sešos mēnešos legalizēti 2058 darba ņēmēji, tādējādi palielinātas iemaksas sociālajā budžetā par aptuveni Ls 240 000, bet iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) iemaksa – par aptuveni Ls 120 000. Nodokļu maksātāji darba ņēmējiem palielinājuši darba samaksu, no tā pieauguši IIN maksājumi par Ls 8830.
Pēc nelegāli nodarbināto darbinieku kontrolēm un algu izmaksām aploksnēs kopā iemaksai budžetā papildus aprēķināti Ls 6 798 300. Jāuzsver – tā ir aprēķinātā, nevis jau samaksātā nauda.
Auditos aprēķina 53 miljonus
Īstenojot otro darbības prioritāti “Kontroles kapacitātes stiprināšana, lai nodrošinātu pārbaužu skaita pieaugumu juridiskajām personām”, VID pavisam veica 5131 tematisko pārbaudi, pēc kā piemēroja Ls 839 200 lielu naudas sodu. Savukārt paši nodokļu maksātāji pēc šīm pārbaudēm aprēķināja Ls 2 863 800 lielu iemaksu valsts budžetā. Ziņojumā norādīts, ka 496 nodokļu auditos juridiskajām personām papildus aprēķināti nodokļi un Ls 53 072 200 liela soda nauda.
Skaitļi rāda lielāku veikumu arī trešās prioritātes – organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanas valsts ieņēmumu jomā – pasākumu īstenošanā. Piemēram, atklāta un pārtraukta septiņu organizētu noziedzīgu grupējumu darbība.
Savukārt VID ceturtās ēnu ekonomikas apkarošanas prioritātes – muitas kontroles pasākumi prioritārajās jomās (akcīzes preču kontrabandas ierobežošana, narkotisko un psihotropo vielu kontrabandas apkarošana un organizētās noziedzības grupējumu apkarošana) – īstenošanā tiek norādīts uz legālā degvielas tirgus aprites rādītāju kāpumu par 3% un legālo alkoholisko dzērienu patēriņam nodotā daudzuma kāpumu par 6%. Tomēr legālo cigarešu daudzums apritē ir samazinājies par 5%.
VID šā gada sešos mēnešos iekasējis Ls 2 206,14 milj., pārsniedzot plānotos naudas ieņēmumus par 7,3% jeb Ls 149,69 milj. un aizvadītā gada sešu mēnešu ieņēmumus par 13,2% jeb Ls 256,61 milj. Ziņojumā, ar ko var iepazīties FM un valdības mājas vietnē, uzskaitīts arī Labklājības ministrijas, Iekšlietu ministrijas un Zemkopības ministrijas pakļautības iestāžu veikums. FM lēš, ka no ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumiem Ls 30 milj. attiecināmi uz labāku PVN iekasēšanu, Ls 12 milj. – uz labāku IIN, bet Ls 8 milj. – uz labāku sociālā nodokļa iekasēšanu. Jāsecina, ka VID aizvien nesokas ar akcīzes nodokļa nemaksātāju ierobežošanu.
Viedokļi
Pēteris Krīgers, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības valdes priekšsēdētājs: “Ar nodokļu iekasēšanu un kontroli saistīto iestāžu darbinieki, protams, dodas uz darbu un strādā, tomēr ne tik daudz, lai saņemtu prēmijas. Mūsu cilvēki atskaites kopš padomju laikiem prot gatavot ļoti labas. Arodbiedrības uzskata – situācijā, kad valstij ir ļoti svarīga daudzu programmu īstenošana, tostarp arī ar demogrāfijas jautājumiem risināmu programmu īstenošana, piešķirtā naudas summa darbinieku motivācijai ir pārlieku liela un neatbilst ieguldītajam darbam.”
Jānis Endziņš, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs: “Publiskajā pārvaldē strādājošo atalgojuma un motivācijas sistēma būtu kardināli maināma – no fiksētās algas uz darba apmaksas kārtību, kur samaksa un prēmēšana tiek veikta atbilstoši iepriekš izvirzīto mērķu sasniegšanas pakāpei. Piešķirot divus miljonus prēmijām, iztrūkst plašāka skaidrojuma sabiedrībai un uzņēmējiem par to, kā, cik daudz un kādās pozīcijās izdevies ēnu ekonomiku apkarot, kāds būs turpmākās rīcības plāns cīņā ar ēnu ekonomiku, kuras apmērs Latvijā aizvien pārsniedz 30% atzīmi… Konferencē “Ēnu ekonomika Latvijā. Vai gaisma tuneļa galā redzama?” Finanšu ministrija atzina, ka līdzšinējais plāns cīņai ar ēnu ekonomiku sevi ir izsmēlis.”
Inese Olafsone, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) tautsaimniecības eksperte: “Ir vērojama atgriešanās pie legālas nodarbinātības, tomēr ir segmenti, kur aizvien nav izdarīts pietiekami daudz ēnu ekonomikas būtiskai mazināšanai. LDDK biedri, kas pārstāv tādas nozares kā tabaka, alkohols un degviela, uzskata, ka kontrabandas apjomi nav mazinājušies. FM ziņojumā nepiemin reālo akcīzes preču patēriņu, tāpēc runāt par kontrabandas preču daudzumu nav korekti. Secinām, ka cigarešu nelegālais patēriņš nav mainījies (tas joprojām ir vislielākais starp ES valstīm), bet nelegālās naftas produktu patēriņš tikai pieaug. Ziņojumā teikts, ka pieauguši degvielas aprites rādītāji, bet tas neko nepasaka par nelegālā tirgus daļu.”
