No gospeļiem pie džeza 4

0:00, 12. janvāris 2016

Ziņas Kultūra

Džeza dziedātāja KRISTĪNE PRAULIŅA: “Pirms trim gadiem manā pirmajā koncertā ar Latvijas Radio bigbendu, kad kā jau zaļš gurķis meistaru vidū biju ļoti satraukusies, pie manis pienāca Maestro. Un pastiepa roku, sakot – sveiki, jo teikt – Raimonds Pauls – būtu tā kā lieki. Kā vienmēr pajokoja, varbūt pat mazliet ciniski, un noteica – vajadzētu kaut ko sadomāt. Vai var būt lielāks kompliments no Paula? Vēl pajautāja – vai latviski ar’ runājat? Jo visas manis dziedātās dziesmas, kā jau gospeļos, bija angliski un portugāliski… Un pēc nedēļas parādīja trīs man uzrakstītus gabalus. Sākumā tos sauca “Jaunības atmiņas”, bet, kad piesaistīja Guntaru Raču, ieguva nosaukumus “Meitene”, “Kad esmu viena” un “Sapnis”. Maestro vēlējās, lai šīs dziesmas nodziedu Operā viņa 78. dzimšanas dienā. Tas bija 2014. gada janvārī. Tā bija mana pirmā lielākā profesionālā skatuves pieredze. Apkārt dzirdēju, ka Maestro ar mani esot ļoti riskējis… Viņam ir brīnišķīga darba ētika. Mēģinājums ar bigbendu, solistu, vēl citi, bet Pauls vienmēr laikā, pirmais pie klavierēm, notis vaļā… Lai gan viņš ir tas cilvēks, kurš varētu atļauties savureiz atnākt, kad vēlas vai kā sanāk. Manuprāt, Maestro mīl to, ko dara. Radio ir viņa otrās mājas, šķiet, mūziķis tur mīt. Lai cik daudzus gadus spēlē, šķiet, viņš joprojām izbauda būšanu pie klavierēm, spēli, komunikāciju ar citiem mūziķiem uz skatuves. Mirklī, kad viņu sastapu, Maestro kavējās jaunības atmiņās, un galu galā trīs dziesmas pārtapa albumā “Melns ar baltu” ar vienpadsmit skaņdarbiem un pašu Paulu pie klavierēm. Man, nākušai no gospeļu kora, bija jāmācās ielēkt jaunā – populārā džeza – žanrā. Biju ļoti pārsteigta, ka dzīve kaut ko tādu piespēlē, jo tiku sajutusies, ka lāgā nesaprotu, kur Latvijā var likties ar to, ko daru. Kārlis Vanags dziesmas aranžēja radio bigbendam, ar programmu esam bijuši Maskavā un Briselē, tagad aizraujos ar savu kvintetu un citiem projektiem.”

Reklāma