Distances un tempa nemainīšana 0
Ja vienmēr skrien vienu un to pašu kilometru skaitu vienā un tajā pašā ātrumā, tavs ķermenis ar laiku pie tā pierod. Muskuļi ar laiku pielāgojas attiecīgajai slodzei, un, ja neievies nekādas pārmaiņas, progress var apstāties un turpmāks svara zudums izpalikt. Pierodot pie ierastās distances, ķermenis ar laiku sāk patērēt mazāk kaloriju tās mērošanai. Tas ir iemesls, kādēļ daži skrējēji sākumā jūtas gandarīti, redzot svara zudumu, bet pēc tam, lai gan skriets tiek tikpat daudz un tikpat cītīgi, sastopas ar vilšanos, jo svars vairs nekrītas vai pat sāk pieaugt.
Ja visu laiku skrien vienā ātrumā, mēģini vismaz reizi nedēļā pamēģini intervālu skrējienu, kad pārmaiņus skrien te ierastajā, te paātrinātā tempā. Sākumā vienu līdz pusotru kilometru skrien mierīgi, iesildies, pēc tam paātrini tempu uz minūti, tad atkal minūti skrien ierastajā tempā. Tādā režīmā, pārmaiņus skrienot te ātri, te mierīgi, noskrien kādus trīs kilometrus. Pēc tam 5–10 minūtes atpūties, skrienot mierīgā tempā. Kad tas kļūst par vieglu, vienmēr vari pagarināt intervālus, ko skrien ātrā tempā.
Ja ēd veselīgi un skrien pietiekami daudz, taču svars vienalga nekrītas, nekoncentrējies tik ļoti uz ciparu, ko rāda svari. Paskaties, vai ir mainījušās tavas ķermeņa aprises – vidukļa apkārtmērs, ķermeņa stingrība utt. Iespējams, ka līdz ar tauciņu sarukšanu ir pieaugusi muskuļu masa – tā kā muskuļi ir smagāki par taukiem, arī tas var būt izskaidrojums, kāpēc nekrīties svarā vai tas pat ir pieaudzis.
Un, ja gribi zaudēt svaru, nekaitējot veselībai, un nesastapties ar bumeranga efektu, kad liekais svars pēc laika, tikpat strauji kā pazudis, atgriežas, svarīgākais ir pacietība un mērķtiecība – mēģināt zaudēt vairāk par puskilogramu nedēļā nevajadzētu.
Distances un tempa nemainīšana
Ja vienmēr skrien vienu un to pašu kilometru skaitu vienā un tajā pašā ātrumā, tavs ķermenis ar laiku pie tā pierod. Muskuļi ar laiku pielāgojas attiecīgajai slodzei, un, ja neievies nekādas pārmaiņas, progress var apstāties un turpmāks svara zudums izpalikt. Pierodot pie ierastās distances, ķermenis ar laiku sāk patērēt mazāk kaloriju tās mērošanai. Tas ir iemesls, kādēļ daži skrējēji sākumā jūtas gandarīti, redzot svara zudumu, bet pēc tam, lai gan skriets tiek tikpat daudz un tikpat cītīgi, sastopas ar vilšanos, jo svars vairs nekrītas vai pat sāk pieaugt.
Ja visu laiku skrien vienā ātrumā, mēģini vismaz reizi nedēļā pamēģini intervālu skrējienu, kad pārmaiņus skrien te ierastajā, te paātrinātā tempā. Sākumā vienu līdz pusotru kilometru skrien mierīgi, iesildies, pēc tam paātrini tempu uz minūti, tad atkal minūti skrien ierastajā tempā. Tādā režīmā, pārmaiņus skrienot te ātri, te mierīgi, noskrien kādus trīs kilometrus. Pēc tam 5–10 minūtes atpūties, skrienot mierīgā tempā. Kad tas kļūst par vieglu, vienmēr vari pagarināt intervālus, ko skrien ātrā tempā.
Ja ēd veselīgi un skrien pietiekami daudz, taču svars vienalga nekrītas, nekoncentrējies tik ļoti uz ciparu, ko rāda svari. Paskaties, vai ir mainījušās tavas ķermeņa aprises – vidukļa apkārtmērs, ķermeņa stingrība utt. Iespējams, ka līdz ar tauciņu sarukšanu ir pieaugusi muskuļu masa – tā kā muskuļi ir smagāki par taukiem, arī tas var būt izskaidrojums, kāpēc nekrīties svarā vai tas pat ir pieaudzis.
Un, ja gribi zaudēt svaru, nekaitējot veselībai, un nesastapties ar bumeranga efektu, kad liekais svars pēc laika, tikpat strauji kā pazudis, atgriežas, svarīgākais ir pacietība un mērķtiecība – mēģināt zaudēt vairāk par puskilogramu nedēļā nevajadzētu.
Traumas skrienot
Protams, neviens jau netiek pie traumām speciāli, tādēļ tās par kļūdu saukt nebūtu pareizi. Taču kļūda ir tā, ka, gūstot traumu un vairs nespējot skriet, daži turpina ēst tikpat daudz, cik ēda, aktīvi trenējoties. Daži skrējēji pat sāk ēst vēl vairāk, jo ir spiesti pavadīt savu brīvo laiku mierīgākās nodarbēs, piemēram, komunicējot ar draugiem, kas bieži vien notiek pie bagātīgi klāta galda.
Atkal nonākam pie vecās, labās formulas – ja uzņem vairāk kaloriju, nekā nosvilini, pamazām sāk veidoties liekais svars.
Lūk, daži paņēmieni, kā izvairīties no traumām skrienot, lai nerastos risks pieņemties svarā!
- Līdztekus skriešanai nedēļas gaitā atvēli laiku arī spēka treniņiem. Tie palīdzēs nostiprināt muskuļus un locītavas. Tieši muskuļu vājums bieži vien ir traumu iemesls. Ja muskuļi nav pietiekami nostiprināti, piemēram, paklūpot vai pamežģot kāju, ir lielāks risks, ka tas beigsies ar traumu.
- Neignorē traumu signālus. Ja kaut kas sāp, neskrien par spīti tam, jo tā trauma var kļūt vēl smagāka. Jo smagāka trauma, jo ilgāks atveseļošanās periods un jo lielāka iespēja iedzīvoties liekajos kilogramos.
- Neforsē, ja tikko esi pievērsies skriešanai. Slodzi pieaudzē lēnām un pakāpeniski.
- Neskrien pārlieku nonēsātos vai nepiemērotos apavos.
Ja, neraugoties uz piesardzību, esi ticis pie traumas, konsultējies ar ārstu vai fizioterapeitu par iespējām trenēties citādi atveseļošanās perioda laikā. Jā, tu nevari skriet, taču tu vari vingrot vai darīt ko citu, kas tikpat efektīvi dedzina kalorijas!
