Piecas skrējēju kļūdas, kas noved pie svara pieauguma 0
Nav šaubu – skrienot tiek dedzinātas kalorijas un šis izkustēšanās veids var palīdzēt atbrīvoties no liekā svara. Tomēr daži, neraugoties uz to, ka sākuši regulāri skriet, piedzīvo vilšanos – svars nekrītas vai pat pieaug. Portāls About.com apkopojis izplatītākās skrējēju kļūdas, kuru dēļ neizdodas atbrīvoties no liekajiem tauciņiem.
Uzņem vairāk kaloriju, nekā iztērē
Ja dienas laikā uzņem vairāk kaloriju, nekā patērē, svars nekritīsies, pat ja skrien katru dienu. Jāņem arī vērā, ka, sākot aktīvi sportot, pieaug apetīte, un bieži vien cilvēks, pats to nemanot, sāk ēst krietni vairāk, nekā agrāk.
Daudziem skrējējiem nepārēsties palīdz šāda stratēģija: ēst biežāk, bet mazāk. Ja ieturi piecas līdz sešas nelielas maltītes dienā, to starplaikos nepagūst pamosties vilka apetīte, kas parasti noved pie negausīgas ēšanas, tiklīdz pienākusi ilgi gaidītā ēdienreize.
Vēl viena kļūda – aizraušanās ar “fastfūdu”. Atturies no ātrajām uzkodām, bet to vietā izvēlies uzkost šķiedrvielām un vitamīniem bagātīgos augļus un dārzeņus. Ātrās uzkodas parasti satur daudz kaloriju, taču maz vērtīgu vielu, tādēļ jau pēc mirkļa atkal gribas ēst – organisms pieprasa minerālvielas un vitamīnus, ko ar “fastfūdu” nav saņēmis.
Tāpat slikts ir ieradums apbalvot sevi ar ļoti bagātīgu maltīti pēc nopietnas distances mērošanas. Lai nosvinētu progresu, tās vietā labāk uzdāvini sev masāžu, jaunu sporta apģērbu vai ko citu, kas neveicina pieņemšanos svarā.
Mēģini laikus plānot savu ēdienkarti, lai maltīšu un uzkodu izvēle būtu vairāk apzināta un līdz ar to veselīgāka. Daži skrējēji pat visu apēsto rūpīgi pieraksta, lai varētu sekot, aptuveni cik kaloriju uzņemts. Šāds ieradums arī liek divreiz padomāt, pirms kaut ko atkal likt mutē.
Lai saprastu, cik daudz vari ēst, vispirms jāuzzina, cik tieši kaloriju tavam ķermenim dienā vajadzīgs.
Ņemot vērā savu ikdienas kaloriju patēriņu un noskrieto kilometru skaitu, tev nedēļā jāatbrīvojas no 3500 kilokalorijām, kas ir līdzvērtīgas aptuveni puskilogramam liekā svara. Piemēram, ja nedēļā skrienot mēro aptuveni 25 kilometrus, tā sadedzini apmēram 1500 kilokalorijas (ja vien nedari vēl kaut ko aktīvu). Tas nozīmē, ka vēl 2000 kilokalorijas nedēļā jeb 280 kilokalorijas dienā “jānogriež” no uztura, lai nomestu puskilogramu nedēļā. Pēc tam pakāpeniski vari palielināt nedēļā noskrieto kilometru skaitu.
Tu skrien pārāk maz
Ja skrien jau labu laiku, bet svars nav krities vai pat pieaudzis, iespējams, jāpalielina kilometru skaits, ko nedēļā pieveic. Nav tāda maģiskā kilometru skaita, kuru pievarot, svars sāks kristies kā uz burvja mājienu. Formula ir vienkārša – ja uzņemsi mazāk kaloriju, nekā patērēsi (un te var palīdzēt kilometrāžas palielināšana), svars kritīsies. Tikai nepārspīlē, jo arī par maz ēdot, labu rezultātu negūsi – nebūs spēka. Nevajag nedz badoties, nedz arī nodzīt sevi līdz spēku izsīkumam – tie ir divi grāvji, kuros nevajadzētu kāpt. Pilnīgi pietiks, ja zaudēsi puskilogramu nedēļā.
Lai svars samazinātos, parasti iesaka “noskriet” vai “novingrot” vismaz 2800 kilokalorijas nedēļā. Skrienot tie ir aptuveni 45 kilometri nedēļā.
Tu skrienot izdzer pārāk daudz kaloriju
Vēl viena kļūda, kas raksturīga skrējējiem, īpaši tiem, kuri trenējas pusmaratonam vai maratonam, ir pārāk daudz kaloriju uzņemšana ar dzērieniem skrējiena laikā. Ja vien tu neskrien ilgāk par 90 minūtēm, lietot sporta dzērienus ne treniņa laikā, ne pēc tā nav nepieciešams. Ja skrien ilgāk, vērts tos izmantot, lai atjaunotu šķidruma un tādu minerālvielu kā nātrijs un kālijs daudzumu organismā, ko pastiprināti zaudējam svīstot.
Lai veldzētu slāpes īsāka skrējiena laikā vai pēc tā, pilnīgi pietiks ar tīru ūdeni, jo sporta dzērieni satur salīdzinoši daudz kaloriju.
Kad neskrien, noteikti centies ierobežot sporta dzērienu, saldo sulu un limonāžu patēriņu, jo ar tām tiek uzņemts ļoti daudz kaloriju.
