Piecas skaistākās Aleksandra Kublinska dziesmas, Maestro pieminot 5
Aleksandrs Kublinskis (11.09.1936-24.01.2018) sāka komponista karjeru 20. gadsimta 60. gados. Sākumā muzikālais jauneklis mācījās par pianistu un studiju laikā ir spēlējis klavieres kinoteātrī “Splendid Palace”, taču jau ļoti ātri aptvēris, ka par koncertpianistu nekļūs. Drīz viņš aizrāvies ar kompozīciju, un, proti, džezu, kura motīvi labi dzirdami mākslinieka daiļradē. Armijā Kublinskis nonāca Baltijas kara apgabala dziesmu un deju ansamblī, bet pēc demobilizēšanās 1960. gada vasarā, tika pieņemts par pianistu slavenajā Rīgas estrādes orķestrī. Jau pēc diviem gadiem jauneklis kļuva par šī kolektīva māksliniecisko vadītāju un diriģentu. Ne uz ilgu laiku, – temperamenta dēļ Kublinskim viss ātri apnika, viņš izveidoja pats savu ansambli Rīga, kurā kā solisti dziedāja arī Zdzislavs Romanovskis un Margarita Vilcāne, un viņi visi kopā devās apceļot Padomju Savienību. Un tapa vairāk nekā 200 smeldzīgas melodijas, daudzas no kurām joprojām tiek atskaņotas un ir mīļas dažādu paaudžu klausītājiem, arī tiem, kuri, iespējams, pat nezina to autoru…
Iespējams, vispazīstamākā un visvairāk atskaņotā Aleksandra Kublinska dziesma ir ansamblim “Eolika” rakstītā balādiskā “Noktirne” ar Jura Brežģa vārdiem. Veltījums komponista mīļajai Rīgai, tā turpina skanēt visdažādākajās balsīs – no Lindas Leen un Arņa Medņa dueta līdz Sonorai Vaicei un Intaram Busulim.
Aleksandram Kublinskim bija trīs sievas – Ruta, Ilona un Jolanta, un divām viņš veltījis pa dziesmai. Ritai, kā komponists pats atmiņās rakstījis, dziesma nav tikusi, jo viņš vēl neesot īsti pratis komponēt. Otrajai sievai veltīto dziesmu “Ilonija” ekspresīvi dziedāja Viktors Lapčenoks, taču tā uzrunājusi arī slaveno čehu dziedoni Karelu Gotu – kad viņš viesojās Jūrmalas zvejnieku kolhoza “Uzvara” klubā, Aleksandrs Kublinskis dziesmu viņam atskaņojis, un dziedātājs to aizveda līdzi uz Čehoslovakiju.
“Eolikai” tapusi dziesma “Zemeņu lauks”. Ne katrs zina, ka dziesmas “krustmāte” ir dzejniece Dagnija Dreika. Savukārt komponists, uzzinājis, ka Joko Ono Ņujorkā Džona Lenona piemiņai izveidojusi dārzu-muzeju “Zemeņu lauki”, Kublinskis savu dziesmu nosūtīja tam, atbildē saņemot Yoko Ono fotogrāfiju ar autogrāfu.
Ar Ārijas Elksnes vārdiem tapusi liriskā, apburošā dziesma “Vēl jau es ziedu”, kura skan mūsu skatuves karalienes Margaritas Vilcānes balsī un kuru viņa nosaukusi par vienu no savām mīļākajām dziesmām.
“Minikleitiņa”, kuru pazīst arī ar segvārdu “Mazā Jana”, tapusi ar Jura Brežģa vārdiem un ir viena no Aleksandra Kublinska dziesmām, kuras iedziedājusi ne tikai “Eolika”, kurai skaņdarbs tapis, bet arī daudzi citi mūziķi, Roberta Gobziņa albumā “Sienāži” tā skan pat tehno versijā.
