“Antibiotikas nelietoju, ir citi veidi, kā tikt galā ar šo slimību.” Kā ar govju slimošanu tiek galā zemnieku saimniecībā “Ceriņi” 14
Uldis Graudiņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Baltijas valstīs ražīgākā ganāmpulka saimnieks jau patlaban pārsniedzis ES 2030. gadam izvirzīto antimikrobiālo līdzekļu samazinājumu mērķi.
Jeru pagasta z/s “Ceriņi” no vienas gotiņas aizvadītajā piena pārraudzības gadā izslauca 15 622 kg piena.
Kļaviņu ģimenei piederošais aptuveni 370 slaucamo gotiņu ganāmpulks ir visražīgākais Baltijas valstīs un atrodas arī starp pasaules 10% ražīgākajiem ganāmpulkiem.
Ne mazāk svarīgs rādītājs par izslaukumu ir somatisko šūnu daudzums pienā, tas parāda gotiņu veselību.
Zemnieku saimniecībā “Ceriņi” pērn šis rādītājs bija 111 000 sš/ml – aptuveni četras reizes mazāks nekā ES noteiktais pieļaujamais normatīvs piena pārdošanai.
Uz jautājumu par antibiotiku lietojuma nepieciešamību A. Kļaviņš atbild īsi: “Lietojam tās maz. Lietojam vien tad, kad ir nepieciešams.”Ceriņos” katrai slimībai ir izveidotas ārstēšanas protokola vadlīnijas, tāpēc, kā norāda veterinārārsts Egils Juitinovičs, daudzos gadījumos līdz antibiotikām nenonāk.”
Šādus protokolus veido veterinārārsts kopā ar saimnieku.
“”Ceriņu” saimnieki ir zinoši. Viņi saprot, kad dzīvnieks nav vesels, un veic pirmo izmeklējumu. Ja lieta ir vienkārša, iziet protokolu. Ja nezina, ko darīt, iziet imūnsistēmas stiprinošu vispārspēcinošu protokolu. Ja nekļūst labāk, zvana veterinārārstam. Parasti līdz tam nenonāk. Profilakses darbības nostrādā,” tā Juitinovičs.
A. Kļaviņš atzīst – jau pirms daudziem gadiem viņš pārliecinājies par SIA “Vidzemes veterinārais serviss” paustā ieteikuma “profilakse vienmēr ir lētāka nekā ārstēšana, turklāt tā ir par 100% efektīva” pareizību.
“Dzīvnieku ārstēšanas izmaksas ir dārgas, neefektīvas. Nākamais – ir arīdzan sabiedrības uztraukums par AMR. Jo vairāk ārstēsim, jo vairāk medikamentu ienesīsim galaproduktā,” tā A. Kļaviņš.
Par vissvarīgāko profilakses pasākumu antibiotiku lietošanas mazināšanai un labas dzīvnieku veselības uzturēšanai Kļaviņš nosauc svaigu gaisu.
Tīrs ūdens ir nākamais svarīgākais slimību profilakses nosacījums. Tālāk seko augstas kvalitātes lopbarība un citi nosacījumi.
Profilakses pasākums augstas kvalitātes rupjās lopbarības gatavošanā ir toksīnu neitralizētāja un saistītāja pievienošana. Sēnītes ir visos laukos un visos augos.
Jautājums ir par līmeni, lai govs imūnsistēmai nebūtu pārslodze, tāpēc no lopbarības dabū laukā indes, kas tajā var nonākt ar graudiem.
Inžu nonākšana dzīvnieka ķermenī sagandē veselību, produktivitāti. Tās caur pienu un gaļu var nonākt arī cilvēku uzturā.
Lai govīm palīdzētu cīnīties ar dažādām stresa situācijām, tām dod antioksidantus. Tajos ir dzīvie raugi un aktīvie augu ekstrakti.
Karstuma stresa vai nezināmas izcelsmes caurejas gadījumos, kad varētu būt aizdomas par toksīniem, dod papildu vielas, kas palīdz darboties imunitātei un tikt galā ar toksīnu kaitīgo iedarbību.
Pastiprināti dod A vitamīnu, D vitamīnu un cinku. Izplatītās tesmeņa iekaisuma slimības – mastīta – gadījumu “Ceriņos” ir maz.
“Antibiotikas nelietoju, ir citi veidi, kā tikt galā ar šo slimību. Mastīta ārstēšanā būtiski lietot pretsāpju, pretiekaisuma līdzekļus, šķīduma terapiju, antioksidantus un iekšķīgi kalcija preparātus. Piena atdeves veicināšanai var lietot oksitocīnu. Un govis lielākoties atveseļojas arī bez antibiotiku lietošanas.”
Antibiotikas tāpat kā daudzās citās saimniecībās “Ceriņos” dod profilaksei pie gotiņas cietlaišanas. Patlaban vērtē, kā atteikties no to lietojuma arī šajos gadījumos.
“Mēs ieguldām naudu arī citos zaļajos pasākumos, īstenosim Zaļo kursu. Lai nebūtu kaitīgo SEG emisiju, aptuveni divas trešdaļas kūtsmēslu iestrādājam augsnē ar tiešo iestrādi. Pavisam drīz saņemsim vēl vienu agregātu un tad varēsim augsnē ar tiešo metodi iestrādāt visus šķidrmēslus. Nebūs nekādu kaitīgo emisiju!
Patlaban slaukšanas zāli, saimniecības biroja ēku apsildām ar piena dzesēšanas rezultātā iegūto siltumu. To izmantojam arī ūdens sildīšanai. Fosilo kurināmo fermā neizmantojam,” stāsta “Ceriņu” saimnieks.
Viņš savā saimniecībā AB lietojumu jau ir samazinājis daudz vairāk nekā ES iecerētie 50% un, visticamāk, samazinās vēl. Tomēr pavisam no tām atteikties nevarēs tāpēc, ka ir slimības, kuru ārstēšanā tās ir vienīgā izvēle. Piemēram, pneimonija.
Piecas mājlopa brīvības:
* brīvība no bada un slāpēm, nodrošinot ērtu piekļuvi ūdenim un barībai,
* brīvība no diskomforta, nodrošinot piemērotu vidi,
* brīvība no sāpēm un ievainojumiem,
* brīvība izpaust sugai raksturīgu uzvedību,
* brīvība no bailēm un ciešanām.
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
