Es esmu slikts tēvs 0
Katrs cilvēks agri vai vēlu aizdomājas par to, kas aiz viņa paliek. Bērni ir jebkura normāla vīrieša galvenais dzīves projekts, tādēl nav nekā pārsteidzoša tajā, ka viņš ļoti pardzīvo par to, kā īsteno tēva lomu. Bez bailēm vienkārši bērnus nepaēdināt, vīrietis baidās, ka nepratīs viņiem iedot zināšanas, kas nepieciešamas patstāvīgai pieaugušo dzīvei. Ka viņš saviem bērniem būs tāds pats slikts tēvs, kāds bija viņa sensis (piemēram, ja viņš bija alkoholiķis). Un ka viņš nevarēs rast ideālo līdzsvaru starp labsirdīgu un stingru tēvu. Finālā daudzi mūsdienīgi jaunie vīrieši atliek “bērnu jautājumu” tāltālā plauktiņā, domājot, ka no sākuma vajag kārtīgi nostāties uz kājām un tikai pēc tam pieķerties dzimtas turpināšanai.
Padoms: Būt labiem vecākiem ir pats grūtākais darbs pasaulē. Tomēr ir vajadzīgas prasmes, lai to veiksmīgi īstenotu un tās nemāca ne skolā, ne universitātē. Tāpēc vienkārši izjautājiet vīrieti par viņa bailēm par būšanu tēvam un dalieties ar savām bailēm attiecībā uz mātes lomu. Nekas tā nesatuvina cilvēkus kā atklāšana vienam otram, cik esiet ievainojami. Bet attiecībās ar bērniem galvenais ir ļaut viņiem pieteikties un audzināt par cilvēkiem, kurus patiesi mīliet. Tad viss kaut kā sanāks. Un vēl neaizmirstiet, ko teica Emija Vainthausa: “Pats sliktākais, ko variet saviem bērniem nodarīt – ieņemt viņus sliktas mūzikas laikā.” Tādēļ nekādu Džastinu Bīberu guļamistabā!
Avots: marieclaire.ua
