Visam savs laiks 0
Kaut neizrāda, sešpadsmit, septiņpadsmitgadīgais jaunietis tomēr ilgojas pēc mammas un tēta tuvuma, mīlestības, ķermeniska kontakta – apskāvieniem, matu sabužināšanas, glāstiem. Ja to nesaņem, alkas pēc tuvām un siltām emocionālajām attiecībām ir viens no iemesliem, kādēļ jaunieši, vēl mācoties skolā, agri sāk dzīvot kopā. Šajā vecumā ir izteikta dzimumtieksme, tomēr bieži vien primārais attiecībās ir nevis sekss, bet gan vēlme pēc mīļuma, tuvības ar otru cilvēku.
Taču, lai kā vecāki vēlētos, viņiem īsti nav teikšanas pār to, vai jauniešiem būs sekss vai ne – tā ir viņu izvēle. Tādēļ ir svarīgi jau laikus ar savām atvasēm runāt par dzimumattiecībām. “Šaubos, vai sešpadsmitgadīgie, kaut mīl viens otru, grib radīt bērnu. Bet, ja viņi neko nezina par izsargāšanos vai ir pavirši pret kontracepciju, mazulis var pieteikties. Šī realitāte noteikti mainīs dzīvi visiem iesaistītajiem. Ir pāri un viņu vecāki, kas gatavi uzņemties atbildību par izveidojušos situāciju, bet bieži vien jaunā sieviete izšķiras par abortu vai arī paliek viena ar bērnu. Nelaimīgas mīlestības salauztu sirdi laiks dziedē, bet negribēts mazulis un jaunā māmiņa, kas par tādu tik agri nemaz nevēlējās kļūt, visu mūžu vilks līdzi rūgto pieredzi. Ļoti bieži jaunajai sievietei nav iespēju turpināt mācības, nevar atrast darbu,” pāragras kopdzīves ēnas puses raksturo Gatis Bušs. “Tāpēc abiem kopā vajadzētu doties pie ginekologa, lai uzzinātu par piemērotāko kontracepciju un citiem ar dzimumdzīvi saistītiem jautājumiem. Lai pāra attiecības nešķiet tikai romantikas apvītas, jo romantika ir laba, bet tai jābūt balstītai realitātē. Turklāt kopdzīves rutīna ātri vien noplicina romantiku, tāpēc labāk baudīt un paildzināt randiņu periodu.”
“Pieņemot bērna mīļoto cilvēku zem sava jumta, vecāki tomēr sekmē ačgārnību. Jo – kā var pārī būt divi bērni?” retoriski jautā psihoterapeite Gunta Jakovela.
Un, akceptējot divu sešpadsmitgadīgo kopdzīvi, pieaugušajiem ir jābūt gataviem vēlāk uzklausīt atvases pārmetumus, kāpēc to pieļāvuši.
