Kurš stiprāks? 0
Taču bieži vien noteikumus diktē nevis pieaugušie, bet jaunieši, manipulējot ar saviem vecākiem. Piemēram, piedraud, ka pametīs skolu, ja neļaus dzīvot kopā ar mīļoto, ka aizies no mājām. Vecākus, it īpaši, ja audzina vienīgo bērnu, tas biedē, tāpēc mīļā miera labad viņi gatavi piekāpties un pievērt acis uz skolasbērnu kopdzīvi, lai tik atvase turpinātu mācīties. “Sešpadsmitgadīgajam var būt priekšstats, ka vecākiem ir jārūpējas ne tikai par viņu, bet arī par viņa mīļoto. Un ka pieaugušajiem nav nekādu tiesību neko pārmest, bet pat jābūt laimīgiem, ka bērns turpina mācīties,” situāciju ieskicē Gunta Jakovela. “Aptekājot abus, šādā veidā pieaugušie veicina nevis jauniešu patstāvību, bet nepieaugšanu un neatdalīšanos, kā arī atbalsta legālu, mājās pieejamu seksu.”
Padsmitnieks par sevi un mīļoto meiteni nav spējīgs materiāli gādāt, tāpēc visas rūpes par dzīves prozaisko pusi – pārtikas iegādi, komunālajiem maksājumiem un citiem sadzīviskiem jautājumiem – gulstas uz vecāku pleciem. Jaunieši kā pieauguši uzvedas tikai vienā pozīcijā – viņiem ir sekss. Pat nevēloties konfliktēt ar jauniešiem, šādā situācijā sanaidoties ir ļoti viegli. Tā kā pieaugušie turpina atvases atbalstīt finansiāli, viņiem ir pamats noteikt kaut kādas prasības un sagaidīt to izpildi. Piemēram, paģērēt, lai jaunieši būtu mājās līdz pulksten 23, lai savā istabā mūziku klausās klusināti, lai nomazgā traukus, kad paēd. Pārītis parasti iebilst: esam lieli, paši zināsim, ko darīt. Bet vienlaikus paliek bērnu lomā, jo ģimenes budžeta nodrošināšanā nepiedalās, tikai to patērē.
Tie vecāki, pie kuriem jaunieši mitinās, var sazināties ar otras pusītes vecākiem, lai vienotos par finansiālo atbalstu. Taču jārēķinās, ka ne vienmēr viss ir tik gludi. Iespējams, atbilde būs – Mēs neatbalstām skolasbērnu kopdzīvi. Ja ļaujat abiem dzīvot zem sava jumta, tad arī gādājiet par visu. Ja ne – dzeniet mūsu bērnu ārā, lai nāk mājās.”
Daži vecāki savās prasībās ir stingrāki – ja negribi mācīties, kāpēc lai mēs tevi uzturētu, ej strādā un pats pelni sev un savai otrai pusei iztiku, mācies vakarskolā un vispār – vidējā izglītība taču nav obligāta!
“Pieaugušie bieži pieļauj kļūdu, situāciju saasinot. Prātīgāk būtu meklēt kompromisu, jo vecākiem taču ir svarīgi, lai viņu bērns ir laimīgs, lai viņš dzīvē kaut ko sasniedz, nevis sanaidoties ar savu atvasi, kļūt par viņa lielāko ienaidnieku.”
