Nodokļa pieaugumu apturēja. Bažas – ne 6
Pirms Lieldienām valdošā koalīcija nolēma nepaaugstināt nekustamo īpašumu kadastrālās vērtības, tādējādi mēģinot nomierināt iedzīvotāju augošo satraukumu par nākamgad gaidāmo nekustamā īpašuma nodokļa vairākkārtīgu palielinājumu.
Vai ar to pilnīgi būs kliedētas iedzīvotāju bažas, par to gan nav īstas pārliecības. Drīzāk otrādi – tās vairojas, dzirdot Latvijas politiķu izvairīgās un piesardzīgās atbildes uz jautājumu, kas nekustamā īpašuma nodokļa maksātājus sagaida nākamgad un turpmāk.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (ZZS) spriež, ka nodokļu sistēma būtu jārevidē tā, lai nekustamā īpašuma nodokļa apmērs nebūtu tieši atkarīgs no izmaiņām kadastrālajā novērtējumā. Taču finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) publiski solījusi pretējo – nekādu pārsteigumu nebūšot, jo uzņēmēji visvairāk gaida nodokļu politikas stabilitāti.
Uz manu jautājumu, kā tad īsti būs turpmāk, Jānis Vucāns atzīst, ka pašlaik vēl skaidri nevarot pateikt. Vispirms esot jāsagaida jūnijs, kad Pasaules Bankas eksperti solījuši sagatavot starpziņojumu nodokļu politikas grozījumiem. Eiropas Komisijas (EK) ieteikumi gan spiež palielināt šo nodokli.
Februāra beigās EK dienestu sagatavotajā ziņojumā norādīts, ka Latvijai esot lielas iespējas palielināt ieņēmumus no dabas resursu un nekustamā īpašuma nodokļa. No pēdējā ieņēmumi veido 0,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Bet tas ir krietni mazāk par ES dalībvalstu vidējo rādītāju – 2012. gadā 2,3%.
Vienlaikus dots mājiens, ka būtu jāpārliek slogs no darbaspēka nodokļiem, kas, pēc EK ekspertu domām, ir pārāk liels cilvēkiem ar maziem ienākumiem. Nodokļu īpatsvars cilvēkiem ar zemiem ienākumiem 43,1% apmērā personām, kuras dzīvo vienas un pelna 67% no vidējās algas, pārsniedz Eiropas Savienības dalībvalstu vidējo rādītāju, kas 2013. gadā bija 36,6%.
Kā zināms, valdība plānojusi palielināt nodokļu ieņēmumu īpatsvaru līdz 30% no IKP. Lai to panāktu, valdība pašlaik spiež uz nodokļu ieņēmumu uzlabošanu. Taču, kā atzīst EK eksperti, ja ieņēmumu iekasēšanā lielu uzlabojumu nebūs, valdībai būs jāpalielina patēriņa, dabas resursu un nekustamā īpašuma nodokļi.
Cita starpā EK eksperti norāda, ka vietējām pašvaldībām tiekot dotas pārāk lielas tiesības noteikt nodokļa likmes no 0,2 līdz 3% no īpašuma kadastrālās vērtības. Arī Valsts kontroles ziņojumos atklāts, ka dažās pašvaldībās nenorāda visus ar nodokli apliekamos īpašumus, piemēro zemākas nodokļu likmes, nekā paredzēts, nepārbauda atbilstību nodokļu atlaižu piemērošanai. Šīs atziņas vēlreiz netieši apliecina, ka iedzīvotāju bažām par īpašuma nodokļa celšanos ir dibināts pamats.
Kā zināms, pagājušā gada augustā valdība apstiprināja grozījumus kadastrālās vērtēšanas noteikumos, citstarp paredzot, ka no 2017. gada īpašumu kadastrālajam novērtējumam jāatbilst to tirgus cenām 85% apmērā. Pēc Valsts zemes dienesta (VZD) datiem, pašlaik vislielākā neatbilstība ir jaunajiem dzīvokļiem un dzīvokļiem atjaunotajos namos (attiecīgi 38 un 39% no tirgus cenām).
Tādējādi šo plānu īstenojot, Rīgā un tās apkaimē kadastrālās vērtības celtos vidēji par 200 līdz 300%, citās pilsētās – par 60 līdz 100%. Savukārt vislielākais nodokļa kāpums skartu ap tūkstoti jaunos, pēc 2000. gada celtos daudzstāvu dzīvojamos namus, galvenokārt Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā ar apmēram 32 000 dzīvokļu tajos. Jūrmalas pašvaldībā aprēķinājuši, ka visiem jaunajiem daudzdzīvokļu projektiem nākamgad nekustamā īpašuma nodoklis var pieaugt pat septiņkārtīgi. Šogad aptuveni par 65 kvadrātmetru lielu dzīvokli bija jāsamaksā 135 eiro, bet nākamgad tas var “vilkt” līdz 900 eiro.
Saeimas deputāts Vilnis Ķirsis (“Vienotība”) publiski paudis, ka mājokļu nodokļa krasu kāpumu varētu ierobežot, aprēķinos balstoties uz īpašu kadastrālo vērtību, kas nepārsniegtu 10% no aizvadītajā gadā noteiktās īpašās kadastrālās vērtības nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinam.
Kā zināms, šāda “specvērtība” šogad ieviesta visiem par trim hektāriem lielākiem lauku zemes īpašumiem, kaut arī tiem VZD sākotnēji plānoja pievilkt kadastrālo novērtējumu tikai līdz 70% no tirgus cenām. Pēc speciālistu atzinuma, ieviešot kadastrālo “specnovērtējumu” arī dzīvokļiem, mājām un citiem īpašumu veidiem, pašreizējā kadastrālās vērtēšanas sistēma lielā mērā zaudētu jēgu.
