Pieaugs valsts parāda apkalpošanas izmaksas 0
Tuvākajos gados pieaugs valsts parāda apkalpošanas izmaksas, raksta laikraksts “Dienas Bizness”. Līdzekļi, kas nepieciešami centrālās valdības parāda atmaksai 2013.gadā – ap 576 miljoniem latu -, tiks iegūti, no jauna aizņemoties, turklāt, ņemot vērā paredzamo valsts parāda apkalpošanas izmaksu pieaugumu, paredzams, ka tuvākajos gados vēl turpinās pieaugt arī parāda kopapjoms.
“Lai nodrošinātu valsts parāda apjoma samazinājumu, neveicot jaunus aizņēmumus, ir jānodrošina valsts budžets ar pārpalikumu vai arī jārod papildu ieņēmumi, kas būtu saistīti, piemēram, ar valstij piederošu aktīvu realizāciju, mērķtiecīgi novirzot šos ieņēmumus valsts parāda atmaksai. Ņemot vērā, ka nākamgad valsts budžetā pārpalikums netiek plānots, valsts parāda saistības nākamgad būs jāturpina pārfinansēt ar jauniem aizņēmumiem finanšu tirgos,” laikrakstam atzinis Finanšu ministrijas runasvīrs Aleksis Jarockis.
Nākamgad Latvijai jāveic valsts parāda atmaksa teju 580 miljonu latu apmērā. Būtisku daļu no nākamgad atmaksājamā parāda – aptuveni 355 miljonus latu – veido saistības pret Starptautisko Valūtas fondu (SVF). Savukārt 2014. un 2015.gadā valsts parāda atmaksai būs nepieciešami vēl lielāki līdzekļi, jo jāatmaksā attiecīgi 1,2 miljardi un 1,1 miljards latu.
2012.-2015.gadā pārfinansējamo valsts parāda saistību kopapjoms sasniedz gandrīz 3,3 miljardus latu, tādēļ pašreizējā Latvijas valsts parāda vadības stratēģija paredz pakāpeniski akumulēt parāda pārfinansēšanai nepieciešamos līdzekļus, proti, neatlikt liela apjoma aizņemšanos uz parāda atmaksas termiņu laiku.
Lai gan valsts parāda vadības stratēģijas mērķis ir optimizēt valsts parāda apkalpošanas izdevumus, paredzams, ka aizņēmumi, kas tiks ņemti SVF, Eiropas Komisijas un Pasaules Bankas izsniegto aizdevumu atmaksai, būs dārgāki par starptautisko institūciju izsniegtajiem.
“Tirgus aizņēmumi viennozīmīgi būs dārgāki nekā jau veiktie aizņēmumi no starptautiskās programmas partneriem – SVF, Eiropas Komisijas un Pasaules Bankas, jo faktiski tie bija subsidēti resursi un nav objektīvi salīdzināmi ar Latvijas kredītriska līmenim atbilstošu aizņemšanās izmaksu līmeni. Latvijas kredītreitinga pozitīva attīstība ir būtisks priekšnosacījums valstiskās aizņemšanās procentu likmju samazinājumam,” skaidrojis Jarockis.
Arī līdz šim veiktās aizņēmuma obligāciju emisijas ļauj secināt, ka valsts parāda apkalpošanas izmaksu pieaugums procentu likmju kāpuma dēļ ir neizbēgams. Saskaņā ar Valsts kases sniegto informāciju SVF aizdevuma procentu likme ir 2,377%, Eiropas Komisijas aizdevuma likme – no 2,875% līdz 3,375%, bet Pasaules Bankas aizdevuma likme – no 4,18% līdz 4,22%. Turpretī pērnā gada jūnijā, kad Latvija atgriezās starptautiskajos finanšu tirgos, emitēto desmit gadu obligāciju ienesīguma likme noteikta 5,491% apmērā, bet šī gada februārī notikušās piecu gadu obligāciju emisijas vidējā peļņas likme ir 5,375%.
SVF izpilddirektore Kristīne Lagarda, pagājušajā nedēļā viesojoties Latvijā, pauda, ka pievienošanās eirozonai ļautu Latvijai samazināt valsts parāda apkalpošanas izmaksas, uz zemākām procentu likmēm aizņemoties finanšu tirgos valsts parāda pārfinansēšanai nepieciešamos līdzekļus. Līdzīgu viedokli jau ilgstoši pauž Latvijas Banka.
“Ja būsim mazinājuši budžeta deficītu un ieviesuši eiro, mums tirgus aizdos lētāk. Ir liela starpība – vai aizņemsimies 2014.-2015.gadā atdodamos 2,3 miljardus latu par 2%-3% ar ieviestu eiro, vai bez eiro – par 5%-6%,” skaidrojis centrālās bankas runasvīrs Mārtiņš Grāvītis.
Laikraksts atgādina – neraugoties uz to, ka Latvijas valsts parāds uz pārējo Eiropas Savienības (ES) valstu fona vēl arvien nav īpaši liels, ar tā faktiskā apmēra samazināšanu līdz šim nav īpaši sekmējies. Lai arī ekonomikas buma laikos valsts parāda apjoms pret iekšzemes kopproduktu (IKP) strauji samazinājās – no aptuveni 15% IKP 2001.gadā līdz mazliet vairāk nekā 9% 2007.gadā, tā faktiskais apmērs teju dubultojās, proti, pieauga no 712 miljoniem latu 2001.gadā līdz 1,334 miljardiem latu 2007.gadā.
Kā ziņots, valsts un pašvaldību parāds aprīļa beigās bija 5,738 miljardi latu un salīdzinājumā ar marta beigām tas bija samazinājies par 0,2%, liecina Valsts kases publicētā informācija. Marta beigās Latvijas parāds bija 5,748 miljardi latu, bet februāra beigās valsts un pašvaldību parāds bija sasniedzis 5,806 miljardus latu.
Valsts kases informācija liecina, ka valsts parāds aprīļa beigās bija 5,61 miljards latu, un kopš gada sākuma tas ir palielinājies par 394,3 miljoniem latu, bet pašvaldību parāds aprīļa beigās bija 525,4 miljoni latu, un kopš gada sākuma tas ir sarucis par 37,3 miljoniem latu.
Valsts iekšējais parāds aprīļa beigās bija 715,3 miljoni latu, bet ārējais parāds – 5,02 miljardi latu.
LETA jau ziņoja, ka valsts un pašvaldību parāds pērn decembra beigās bija 5,348 miljardi latu un, salīdzinot ar gada sākumu, Latvijas parāds 2011.gadā palielinājās par 267,88 miljoniem latu.
Kā aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā, provizoriskais valsts parāda līmenis pret IKP pērn varētu būt bijis 37,6%. Eiro ieviešanai nepieciešamais Māstrihtas kritērijs paredz, ka valsts parāds nedrīkst pārsniegt 60% no IKP, tāpēc ar šo kritēriju Latvijai problēmu nebūs, norāda ministrijā.
Savukārt “Eurostat” dati liecina, ka Latvijas valsts parāds pērn veidojis 42,6% no IKP, kas ir astotais mazākais līmenis ES. Latvijas valsts parāds 2011.gadā samazinājies par 2,1 procentpunktu, kas ir lielākais samazinājums ES.
