Pieaugs Latvijai naidīgu ārvalstu specdienestu radītais apdraudējums kibertelpā 2
Turpmākajos gados arvien pieaugs Latvijai naidīgu ārvalstu specdienestu radītais apdraudējums kibertelpā, gan izmantojot ievainojamību datortehnikā, gan veicot vervēšanai potenciāli interesantu personu profilēšanu sociālajos tīklos, savā pagājušā gada pārskatā prognozē Valsts drošības dienests (VDD).
Aizvadītais gads turpināja norādīt uz pieaugošajiem riskiem, kas saistīti ar Latvijai naidīgu ārvalstu specdienestu aktivitātēm kibervidē, atzīmē VDD.
Rietumvalstu pieredze liecina, ka, piemēram, Krievijas specdienesti, kā piesegu izmantojot dažādas Krievijā bāzētu hakeru un kibernoziedznieku grupas, arvien aktīvāk izlūkošanai un ietekmes pasākumu īstenošanai izmanto kiberuzbrukumus. Tādējādi kiberdrošība ir kļuvusi par vienu no centrālajiem jautājumiem pretizlūkošanas režīma nodrošināšanai, uzsver dienestā.
Sadarbībā ar pārējām iestādēm VDD pērn konstatēja kiberdrošības incidentus arī Latvijā.
Pēdējo gadu laikā VDD ir novērojis arī pakāpenisku apdraudējuma pieaugumu, kas rodas no visaptverošās datortehnikas un komunikācijas tehnoloģiju klātbūtnes Rietumvalstu iedzīvotāju ikdienā. Kā Krievijas, tā citu Latvijai naidīgu valstu specdienestiem paveras arvien plašākas iespējas savās interesēs izmantot nepilnības šo ierīču programmnodrošinājumā vai lietotāju izpratnē par drošības riskiem, teikts VDD pārskatā.
Turklāt kiberapdraudējuma novēršanu apgrūtina apstāklis, ka informācijas nesankcionēta ieguve nereti notiek, lietotājam nezinot, skaidro dienesta speciālisti.
Latvijai naidīgu ārvalstu specdienestu radītais apdraudējums kibervidē izpaužas divos veidos. Viens no tiem ir saistīts ar tehniska rakstura ievainojamību izmantošanu, otrs – ar sociālo tīklu sniegtajām iespējām personu profilēšanai un uzrunāšanai. Pirmajā gadījumā ārvalstu specdienesti nesankcionēti pieslēdzas tos interesējošajām ierīcēm, lai iegūtu tajās esošo informāciju. Šādu risku jo īpaši palielina ārpus NATO un ES dalībvalstīm izstrādātas programmatūras un aplikāciju izmantošana, norāda VDD.
Otrajā gadījumā tiek ekspluatēts cilvēku paradums interneta vidē publicēt nesamērīgi plašu informāciju par personīgo dzīvi, darbavietu, hobijiem, kontaktpersonu loku un tamlīdzīgi. “Šādi dati var būt ļoti vērtīgi, lai uzzinātu potenciāli vervējamās personas raksturu, vērtības, vēlmes, vājības un šantāžas iespējas. Šajā gadījumā nav īpašas nozīmes tam, kurā no interneta segmentiem dati tiek publicēti, ja tie padarīti pieejami plašam personu lokam,” skaidro VDD.
Vienlaikus personām jārēķinās, ka, izmantojot sociālos tīklus un interneta platformas, kas bāzētas ārpus NATO un ES dalībvalstīm, ārvalstu specdienestiem tiesiskā regulējuma atšķirību dēļ var būt atvieglota piekļuve visai, arī publiski nepieejamai informācijai, sākot no datiem, kas tiek iesniegti, reģistrējoties šādās vietnēs, līdz privātas komunikācijas saturam.
Lai gan aizvadītajā gadā lielāko kiberapdraudējumu Latvijas nacionālajai drošībai radīja Krievijas specdienesti, pērn vairākās partnervalstīs pretizlūkošanas dienesti norādīja uz augstiem riskiem saistībā ar Ķīnas uzņēmumu ražotas tehnikas lietošanu, kas rada iespējas pārtvert GSM signālus, pieslēgties publiskiem un privātiem bezvadu tīkliem, kā arī piekļūt visa veida datu nesēju informācijai, pārskatā piebilst VDD.
Dienests norāda, ka Ķīnā tehnoloģiju uzņēmumiem ir pienākums sniegt atbalstu specdienestiem, kā to nosaka Ķīnas likumi.
“Tāpat jāņem vērā virkni nozīmīgu atšķirību Ķīnas tiesību sistēmā, kur personu datu aizsardzība netiek nodrošināta tādā līmenī, kādā to prasa šobrīd spēkā esošie standarti,” atzīmē VDD.
Tāpēc arī VDD stingri nerekomendē izmantot tādu uzņēmumu ražotus produktus un informācijas tehnoloģiju risinājumus, kuru reputācija Eiropas Savienības un NATO dalībvalstīs tiek apšaubīta saistībā ar aizdomām par privātuma pārkāpumiem vai valsts drošības apdraudējumu.
