Pieaugot slogam uz ambulatoro aprūpu, arī ģimenes ārstu palīgi ziņo par pieaugošu darba apjomu 0
Arī ģimenes ārstu palīgu vidū novērojams lielāks noslogojums, turklāt nereti pacienti zvana viņiem ārpus darba laika, pavēstīja Latvijas Ambulatorā Dienesta Ārstu Palīgu Profesionālās biedrības valdes priekšsēdētāja vietniece Sandra Akmane.
Biedrības pārstāve skaidroja, ka primāri ārstu palīgi šobrīd fokusējas uz pacientu plūsmas mazināšanu, vienlaikus arī konsultējot iedzīvotājus jautājumu gadījumos. Savukārt tie ģimenes ārstu palīgi, kuri ir tiesīgi strādāt pastāvīgi, pārņem atsevišķas ģimenes ārstu funkcijas, lai prakses varētu tikt galā ar pieaugošo darba apjomu.
Šo iemeslu dēļ un ņemot vērā, ka ģimenes ārstu prakses joprojām sniedz arī konkrētus ierastos pakalpojumus, pacienti tiek aicināti iespēju robežās sazināties ar savu ārstniecības personu telefoniski, klāstīja Akmane.
Arī plānveida pieņemšanu daudzums ir samazinājusies, lai būtu iespējams veltīt gana uzmanības tieši ar Covid-19 saistītajiem pakalpojumiem,
skaidroja biedrības valdes priekšsēdētāja vietniece, norādot, ka pastāv arī gadījumi, kad iedzīvotāji zvana satraukuma dēļ.
Vaicāta, kādā veidā Covid-19 parādīšanās ietekmējusi ģimenes ārstu palīgu ikdienas darbu, Akmane atbildēja, ka paralēli darba apjoma un tā radītā stresa pieaugumam, “ir daudz jārunā ar pacientiem”, tostarp arī jākonsultē par Covid-19.
Savukārt Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāve Ilze Arāja norādīja, ka rekomendācijas, ko SPKC ir devis ambulatorajām veselības aprūpes iestādēm attiecas arī uz ģimenes ārstu palīgiem un zobārstiem, ja tie ir saistīti ar konkrētu praksi.
SPKC rekomendācijās ambulatorajām iestādēm tiek skaidrots kā rīkoties Covid-19 aizdomu gadījumā, kas tiek attiecināts uz pacientiem, kuriem ir akūta elpceļu infekcijas slimība, proti, pēkšņs tās sākums un vismaz paaugstināta ķermeņa temperatūra, klepus, rīkles iekaisums vai elpas trūkums un persona ir pēdējo 14 dienu laikā atgriezusies no Covid-19 skartās teritorijas vai tai ir bijis kontakts ar jaunā koronavīrusa pacientu.
Šādos gadījumos tiek mudināts nodrošināt pacientu ar ķirurģisko masku, īpašu uzmanību pievērst roku mazgāšanai un izmantot respiratoru vai masku un citus individuālos aizsardzības līdzekļus. Tāpat būtu nepieciešams izolēt vai norobežot pacientu no citiem līdz pārvešanai.
Tostarp ģimenes ārstu praksēs strādājošajiem šādos gadījumos tiek ieteikts zvanīt uz SPKC diennakts tālruni – 67271738 vai 113.
Lai pārliecinātos, ka nav notikusi tālāka inficēšanās SPKC mudina šādos gadījumos pārtraukt pacientu pieņemšanu un organizēt kontaktpersonu apzināšanu ārstniecības iestādē.
Savukārt telpās, kur uzturējies pacients ar aizdomām par Covid-19, būtu jāveic dezinfekcija.
Tālākā rīcība noritēs atbilstoši pacienta laboratoriskās izmeklēšanas rezultātiem un SPKC epidemiologa norādījumiem.
Jau ziņots, ka Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA) prezidente Sarmīte Veide aģentūrai LETA iepriekš vēstīja, ka nākotnē veselie iedzīvotāji varētu tikt mudināti atlikt ikgadējās profilaktiskās apskates.
Savukārt hroniskiem pacientiem, ja karantīnā esošo iedzīvotāju skaits palielināsies, gadījumos, kad nav novērojama veselības stāvokļa pasliktināšanās, bet ir nepieciešamas ikdienā lietojamās zāles, LĢĀA mudinās sazināties ar praksi telefoniski.
Raksturojot notiekošo, Veide iepriekš klāstīja, ka, kamēr nav būtiski palielinājies karantīnā esošo un ar Covid-19 saslimušo skaits, slodze ir līdzīga tai, ko ģimenes ārsti novēro parastā gripas epidēmijas laikā.
Kā vēstīts, no piektdienas līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar Covid-19 vīrusu izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.
Valdība sestdien arī nolēma, ka 17.marta atcelt starptautiskos pasažieru pārvadājumus caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu, izņemot pasažieru pārvadājumus ar valsts gaisa kuģiem un militāro transportu.
Tāpat no 17.marta aizliegta personu un transportlīdzekļu pārvietošanās caur lidostu, ostu, dzelzceļa un autoceļu Eiropas Savienības ārējās robežas robežšķērsošanas vietām, kā arī robežšķērsošanas vietās, kas paredzētas vietējai pierobežas satiksmei, izņemot kravu pārvadājumus.
Vienlaikus Latvijas valstspiederīgajiem un ārzemniekiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā, atļauts, atgriezties Latvijā caur minētajām robežšķērsošanas vietām. Tāpat ārzemniekiem atļauts caur tām no Latvijas izceļot.
Ārvalstīs esošajiem Latvijas valstspiederīgajiem līdz 17.martam jācenšas pašiem rast iespēju atgriezties mājās, bet, ja tas neizdodas, obligāti jāreģistrējas Konsulārajā reģistrā, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā.
