Pieaugoša problēma un realitāte – pārtikas alerģijas mājdzīvniekiem 10
Autors: Marta Mackare – lolojumdzīvnieku uztura speciāliste
Aizvien biežāka vērojama problēma, ka mājdzīvniekiem (suņiem un kaķiem) parādās alerģiska reakcija no barības, ar ko mīlulis tiek barots.
Komerciālajās barībās bieži tiek izmantoti vairāki olbaltumvielu izcelsmes avoti, kas apgrūtina alergēna noteikšanu, tāpēc ir jāmaina uzturs.
Alerģijām var būt dažādas pazīmes, kā nieze, ādas apsārtums, acu “tecēšana” un redzami gremošanas traucējumi, kas noslēdzas ar vemšanu un caureju.
Barības alerģijas gadījumā tiks ieteikts pilnībā nomainīt olbaltumvielu avotu uz nekad pirms tam nedotu monoproteīnu (vienu olbaltumvielu avotu), tādejādi dodot organismam laiku “atpūsties” un neradot alerģisku reakciju.
Izslēgšanas diēta. Kas tā ir? Izslēgšanas diētai raksturīgais : tiek piemeklēts viens olbaltumvielas avots, ko suns vai kaķis nekad pirms nav ēdis. Piemēram, zirgs, trusis, ķengurs vai pat zebra. Izvēlētais olbaltumvielas avots ir jādod vismaz 6-8 nedēļas. Vēlāk var sākt pievienot vēl kādu olbaltumvielas avotu, kas arī ir mazalerģisks.
Izslēgšanas diēta ir galvenais diagnostikas veids patiesām pārtikas alerģijām. Visbiežākie pārtikas alergēni dzīvniekiem ir vista un liellops.
Vai vienmēr negatīva reakcija uz barību ir alerģija?
Nē! Ir starpība starp alerģiju un nepanesību, ko bieži saimnieki jauc.
Alerģija ir imūnsistēmas reakcija, bet nepanesība parasti tiek asociēta ar ķermeņa nespēju radīt enzīmus, lai sagremotu konkrēto ēdienu.
Tiesa gan, abos gadījumos ir jāmaina uzturs, lai novērstu atkārtotu reakciju. Lai noteiktu, vai konkrētā problēma ir alerģija, nepanesība vai kāda cita problēma, ieteicams konsultēties ar veterinārārstu vai lolojumdzīvnieku uztura speciālistu.
