Četri kilogrami katram? Pieaug tumšās šokolādes patēriņš 0
Vidēji gadā viens latvietis apēdot aptuveni četrus kilogramus šokolādes, kas ir populārākais saldumu veids visā pasaulē. Amizanti, ka salīdzinājumā ar lietuviešiem gan mēs, gan kaimiņi igauņi esam lielāki saldummīļi. Mums garšo konfektes un arī tumšā šokolāde, kas, pateicoties kakao pupiņu daudzumam, ir veselīgāka nekā piena vai baltā. Bet visiecienītākie latviešu Ziemassvētku ēdieni ir mandarīni, speķa rauši un štovēti kāposti.
Jāspēj pielāgoties cilvēku prasībām
To, ka šokolāde ir populārākais saldums, secināts septītajā “Maxima mazumtirdzniecības kompasā”, kas šoreiz tika rīkots “Laimas” šokolādes muzejā. “Gribam to vai ne, bet saldumi ir populārākā uzkoda Eiropā. Un iecienītākais našķis, bez šaubām, ir šokolāde,” uzsver zīmolu “Laima”, “Selga”, “Staburadze” un “Ādažu čipsi” īpašnieku kompānijas “Orkla Confectionery & Snacks Latvija” valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.
Izpētīts, ka viens iedzīvotājs gadā apēd vidēji 3,9 kilogramus šokolādes. Īpaši liels ir šokolādes konfekšu patēriņš, jo ik gadu vidējais Latvijas iedzīvotājs apēd vairāk nekā divus kilogramus dažādu konfekšu, gandrīz vienu kilogramu šokolādes tāfelīšu un nedaudz vairāk kā puskilogramu šokolādes konfekšu kastēs. Tāpat aptaujas liecina, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju (67%) saldumus ēd vairākas reizes nedēļā vai pat katru dienu.
“Globālās tendences rāda, ka aizvien populārāka kļūst tumšā šokolāde. Tas priecē, jo “Laima” vēsturiski izcēlusies un bijusi slavena ar savas tumšās šokolādes produkciju. Taču ne tikai Latvijā, bet arī kopumā pasaulē tomēr piena šokolāde ir visiecienītākā. Tāpat esam secinājuši, ka aug pieprasījums pēc veselīgākiem našķiem. Te gan vēlos atzīmēt, ka saldumi ir un paliek saldumi, reti kad tie būs veselīgi, bet strādājam pie tā, lai tie kļūtu arvien veselīgāki. Piemēram, ražojam graudaugu batoniņus, kuru sastāvā ir rieksti, medus, sukādes, auzu pārslas un citi cilvēka organismam draudzīgi produkti. Tāpat esam novērojuši, ka patērētāji novērtē ekskluzīvus, ar rokām darinātus saldumus,” apraksta T. Didrihsons.
Uzņēmuma pārstāvis gan norāda uz virkni izaicinājumu, ar ko saldumu nozares pārstāvjiem nākas saskarties ik dienu. “Jādomā par produktu sastāvu, jo arvien populārāks kļūst veselīgs ēdiens. “Laimai” jāspēj radīt produktus, kas ir veselīgāki, bet tajā pašā laikā nezaudē savu unikālo garšu un tradicionālo receptūru. Tāpat kā citi uzņēmēji, saskaramies arī ar darbaspēka trūkumu. Arī konkurence aug, jo globālajiem tirgus spēlētājiem Baltijas valstis kļūst arvien saistošākas. Šeit palielinās pirktspēja, tādēļ nedrīkstam atslābt, jo patērētāji ir atvērti izmēģināt jaunas garšas, jaunus produktus.”
Zināms, ka jau pavisam drīz “Laimas” ražotnei būs jaunas mājas, tā no Miera ielas Rīgā pārcelsies uz Ādažiem. Lai gan šobrīd esot iedzīti vien pirmie pāļi, plānots, ka jaunā un modernā ražotne savas durvis vaļā vērs 2020. gadā.
Simtgade neietekmē paradumus
Kopumā valstī labklājība mājsaimniecībās pieaug, tādēļ arī tēriņi manāmi aug. “Paredzam, ka turpmākajos gados palielināsies iedzīvotāju pirktspēja un pārtikas inflācija saglabāsies salīdzinoši zema,” prognozē “Maxima Latvija” valdes loceklis Viktors Troicins. Pārtikas cenu inflācija šobrīd esot stabili zemā līmenī. Pēdējo gadu laikā visbūtiskāk pieaugušas sviesta, olu un citu piena produktu cenas, bet samazinājušās cukura, svaigo dārzeņu un kafijas cenas. “Sviesta cenu kāpums vairs nedzen uz augšu kopējo inflāciju. Cena ir stabilizējusies, un nākotnē lielākam kāpumam nevajadzētu būt. Bet cukura cenas turpina samazināties, tādējādi ietekmējot arī citu produktu cenas. Šogad šokolāde piedzīvojusi otro krasāko cenu kritumu, turpretī saldējuma cena pieaugusi, to ietekmēja šī gada karstā vasara.”
Izpētījusi iedzīvotāju paradumus, “Maxima Latvija” Biznesa analītikas departamenta direktore Zane Kaktiņa stāsta, ka populārākā iepirkšanās vieta joprojām ir lielveikals, bet arvien svarīgāki veikala izvēlē kļūst emocionālie faktori, piemēram, sortiments, kvalitāte, ērtums, apkalpošana un paša veikala atmosfēra. “Priecē, ka iedzīvotāji Latvijā kopumā ir apmierināti ar Latvijas mazumtirdzniecības tīkliem, apkalpošanas kvalitāti tajos, dizainu, interjeru un cenu līmeni. Taču mazliet izbrīnīja fakts, ka gadā, kad svinam Latvijas simtgadi, nav novērojama īpaši lielāka pircēju izvēle iegādāties Latvijā ražotus produktus.”
Simtgades svinības jau cauri, tagad jāgatavojas Ziemassvētku mielastam. “Lai gan saldumi nav iecienītāko Ziemassvētku ēdienu sarakstā, gandrīz katrs ceturtais iedzīvotājs atzīst, ka pagājušajos svētkos apēda vairāk saldumu, nekā vajadzētu,” skaidro “Maxima Latvija” Biznesa analītikas departamenta direktore Zane Kaktiņa. Lielākā daļa iedzīvotāju svētku maltīti gatavo pēc tradicionālām un pārmantotām ģimenes receptēm, bet visiecienītākais Ziemassvētku ēdiens ir mandarīni. Uz svētku galda liekam arī speķa pīrādziņus, štovētus kāpostus, piparkūkas un rasolu.” Lai gan liekas gana neprātīgi, lielākā daļa aptaujāto respondentu teikuši, ka svētku mielastam varētu tērēt līdz 60 eiro no personas. Bet, lai sarūpētu visu nepieciešamo svētku galdam, lielākajai daļai būs nepieciešams apmeklēt divus vai trīs veikalus.
