Pieaug tehnoloģiju loma bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā 0
Bioloģiskā daudzveidība ir mūsu planētas dzīvības pamats. Gaiss, ko elpojam, pārtika, ko ēdam un ūdens, ko dzeram – tas viss mums pieejams tikai tad, ja pastāv bioloģiskā jeb sugu un ekosistēmu plaša daudzveidība. Tomēr šobrīd šī nozīmīgā infrastruktūra ir nopietni apdraudēta.
Jaunākie dati liecina, ka mēs esam ļoti tuvu, lai pārkāptu ekoloģiskās robežas un sasniegtu klimata un ekosistēmas lūzuma punktus, kas var izraisīt planētas destabilizācijas paātrināšanos. Biodaudzveidības uzlabošanā dažādos veidos spēj palīdzēt tehnoloģijas – tās dod mums iespēju ņemt mazāk no dabas un darīt vairāk tās labā. Turklāt tehnoloģiju atbalsts noder gan dabas speciālistiem, pētniekiem un ar dabu saistītiem komersantiem, gan palīdz izglītot un iesaistīt sabiedrību dabas saudzēšanā.
Tehnoloģijas šobrīd virza ceturto industriālo revolūciju, strauji ienesot izmaiņas daudzās nozarēs. Attīstības rezultātā ik dienas tiek radītas arī dažādas inovatīvas tehnoloģijas un risinājumi, kas var palīdzēt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā.
Tehnoloģiju pienesumu un nozīmi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā uzsver Pasaules Dabas Fonda vadītājs Jānis Rozītis: “Tehnoloģijām, līdztekus zinātnei un izglītībai, ir ļoti nozīmīga loma bioloģiskās daudzveidības krīzes novēršanai. Pārdomāts un mērķtiecīgs tehnoloģiju pielietojums palīdz prognozēt procesu attīstības scenārijus, modelēt situācijas, sniegt datus plānošanas procesam, efektīvāk īstenot plānotos darbus un arī nodrošināt stāvokļa vai paveikto darba rezultātu monitoringu. Tāpat bez tehnoloģiju īstenošanas nav iedomājama dažādu dzīvotņu atjaunošana.”
Piemēram, lai analizētu un vizualizētu datus par sugām no cilvēkiem nepieejamām vidēm vai noteiktu teritorijas, kurās nepieciešams nodrošināt biodaudzveidības saglabāšanas praksi, tiek izmantota satelītu izsekošana. Ar tehnoloģiju palīdzību iespējams stratēģiski izmantot ievāktos datus, lai novērtētu kritiskos punktus, kur cilvēku iejaukšanās būtu pēc iespējas jāierobežo, ļaujot dabai atkopties bez cilvēka klātbūtnes. Jānis Rozītis norāda, ka, lai gan tehnoloģijas nav vienīgais risinājums, kas palīdz novērst sugu izzušanas krīzi, tās ir kļuvušas par neatņemamu procesa sastāvdaļu, kas papildina un paātrina dabas daudzveidības saglabāšanas mērķu izpildi visā pasaulē.
Eiropā un citviet pasaulē dažādi tehnoloģiju risinājumi biodaudzveidības saglabāšanai jau gadiem tiek izmantoti praksē. Piemēram, Īrijas dienvidu piekrastē, kur dzīvo viena trešdaļa pasaules vaļveidīgo (vaļi, cūkdelfīni un delfīni), realizēts projekts “Smart Whale Sounds”.
Uzņēmums Huawei, sadarbojoties ar Īrijas ORCA (Okeāna izpētes un saglabāšanas asociācija), ir izvietojis autonomu hidrofonu uz “viedās bojas”, kas uztver vaļu radītās skaņas 80 km zonā un delfīnus 13 km attālumā. Projekta mērķis ir izpētīt trokšņa piesārņojuma ietekmi uz vaļveidīgajiem – skaņa ir raksturīga to pastāvēšanai un ir gandrīz visu viņu dzīves aspektu pamatā. Zemūdens mikrofons ievāc un nosūta akustikas datus mākonim, kur tiek veikta vaļveidīgo atrašanās vietas, izplatības un uzvedības izpēte.
Savukārt Kostarikas Osas pussalā un Filipīnu Palavanas lietus mežā bioakustikas tehnoloģija, kas iestrādāta ar saules enerģiju darbināmās ierīcēs “Sargi” (Guardians), uztver dzīvnieku radītās skaņas. “Abu šo risinājumu pamatā ir mākslīgais intelekts. No iekārtām iegūtie dati tiek pārsūtīti uz mākoni, kur mākslīgā intelekta analītikas programma spēj apstrādāt milzīgo datu apjomu pavisam īsā mirklī un reāllaikā veikt to analīzi, nododot ekspertiem jau apstrādātu informāciju.
Piemēram, lietusmežos iegūtās skaņas tiek klasificētas kā nenovēršami draudi, uz kuriem nekavējoties spēj reaģēt parka mežsargi, vai kā dzīvnieku saucienus, kurus tālāk biologi un ekologi izmanto pētījumu veikšanai,” par tehnoloģiju darbību plašāk stāsta Inese Šuļžanoka, Huawei Technologies Latvia komunikācijas vadītāja. Šādu datu apjoma analīze bez tehnoloģiju iesaistes pētniekiem aizņem nesalīdzināmi ilgāku laiku, tāpēc tehnoloģiju risinājumi nu jau kļuvuši par neatņemamu palīgu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā.
Diemžēl bioloģiskā daudzveidība Latvijā, tāpat kā citviet pasaulē, samazinās, bet jau šobrīd ar tehnoloģiju palīdzību tiek strādāts pie situācijas uzlabošanas. “Latvijas ziņojumi Eiropas Komisijai par dabas stāvokli mūsu valstī iezīmē ļoti negatīvu ainu. Bēdīgākais stāvoklis ir dabisko pļavu un mežu aizsardzībā, kas saistīts ar lauksaimniecības intensifikāciju un intesīvo kailciršu īstenošanu.
Atsevišķās vietās nozīmīga ir arī invazīvo sugu negatīvā ietekme. Tāpat ar dažāda veida piesārņojumu mēs nodarām kaitējumu Latvijas upēm, ezeriem un esam līdzatbildīgi arī par Baltijas jūras eitrofikāciju,” norāda Jānis Rozītis.
Tomēr jau iepriekšējās desmitgadēs tehnoloģijas arī Latvijā ir būtiski palīdzējušas dabas speciālistiem efektīvāk iegūt datus par aizsargājamām sugām, to dzīvotnēm, kontrolēt piesārņojumu vai nelegālu resursu ieguvi, mazināt katastrofu sekas, informēt sabiedrību par vides aktualitātēm.
Pasaules Dabas Fonda vadītājs uzsver, ka nākamajās desmitgadēs būs nepieciešams vēl lielāks tehnoloģiju atbalsts un efektīvākas inovācijas gan jaunu dabas teritoriju izveidē, datu analīžu un izpētes procesos, sugu un dzīvotņu stāvokļa monitoringā, gan pasākumu īstenošanā ietekmes uz dabu mazināšanai, dabas resursu apsaimniekošanā, efektīvā resursu izmantošanā, ilgtspējīgas bioekonomikas un aprites ekonomikas principu ieviešanā.
Viens no virzītājspēkiem dabas atlabšanai, ir Eiropas Savienības izstrādātā Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam. Latvijā, tiecoties uz šiem mērķiem, redzami dažādi veidi, kā tehnoloģijas jau tiek iesaistītas biodaudzveidības saglabāšanā. Jānis Rozītis skaidro: “Tehnoloģijas Latvijā ne tikai palīdz dabas speciālistiem ikdienas darbā vai komersantiem ietekmes mazināšanā, bet tās ir noderīgas arī sabiedrības izglītošanā un iesaistē. Ir pieejamas dažādas aplikācijas, kuras nodrošina iespēju ērti ziņot par kādu pamanītu sugu vai informēt par pārkāpumiem. Šobrīd ir iespējams ziņot par aizsprostiem upēs, lai palīdzētu to apzināšanā.” Arī mājsaimniecību līmenī iespējams īstenot virkni videi draudzīgus pasākumus, pateicoties tehnoloģiju atbalstam, piemēram, paaugstināt energoefektivitāti, uzlabot iepirkumu plānošanu un produktu izvēli. Piemēram, ikviens var izmantot Pasaules Dabas Fonda sagatavoto zivju izvēles padomdevēju – Zivju gidu. Jebkurš, domājot par maltītes plānošanu vai nonākot pie zivju stenda, var ātri un ērti pārliecināties par izvēlētās zivju sugas stāvokli un pieņemt videi draudzīgu lēmumu, pieliekot savu roku tam, lai palīdzētu saglabāt mūsu dabas bioloģisko daudzveidību un sperot soli tuvāk zaļākai nākotnei.
Par Huawei:
Huawei, kas dibināts 1987. gadā, ir pasaulē vadošais informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) infrastruktūras un viedierīču piegādātājs. Mums ir vairāk nekā 194 000 darbinieku un mēs darbojamies vairāk nekā 170 valstīs un reģionos, nodrošinot savus pakalpojumus vairāk nekā trim miljardiem cilvēku visā pasaulē. Mūsu vīzija un misija ir ienest digitālus risinājumus ikviena cilvēka dzīvē, mājsaimniecībā un organizācijā, veidojot savienotu un viedu pasauli. Lai to īstenotu, mēs vienmēr aktīvi strādāsim, lai veicinātu visuresošu savienojamību un vienlīdzīgu piekļuvi tīkliem, ieviestu mākoņpakalpojumus un mākslīgā intelekta risinājumus jebkurā pasaules malā, lai nodrošinātu izcilu skaitļošanas jaudu jebkurā brīdī tur, kur tas nepieciešams, kā arī izstrādātu digitālas platformas, kas palīdzētu visām nozarēm un organizācijām kļūt elastīgākām, efektīvākām un dinamiskākām, un no jauna veidosim lietotāju pieredzi ar mākslīgo intelektu, padarot to personalizētāku jebkurā cilvēka dzīves jomā, neatkarīgi no tā vai atrodaties mājās, birojā vai ceļā.
