Pieaug spriedze starp ģeopolitiku un biznesu: aptur Tallinas–Helsinku tuneļa projektu 0
Igaunijas un Somijas galvaspilsētu savienojoša pasaulē garākā zemūdens dzelzceļa tuneļa celtniecības projekts, ko finansētu Ķīna, ir apturēts, bažījoties par Ķīnas pieaugošo ekonomisko ietekmi Eiropā.
Igaunijas ministrs pauž bažas
Ideja par tuneļa būvi no Helsinkiem uz Tallinu nav jauna, bet projekts uzjundījis bažas par tā finansējumu, atzīmē izdevums “Foreign Policy”.
Projekts guva plašāku publicitāti, kad nesen somu uzņēmējs Pīters Vesterbaks parakstīja vienošanos ar finanšu kompāniju “Touchstone Capital Partners”, kas paredz ieguldīt tuneļa būvē Ķīnas valstij piederošu uzņēmumu naudu. Darījums paredz 17 miljardu dolāru piešķiršanu trim Ķīnas firmām, kas parakstījušas līgumu par tuneļa projektēšanu un būvi.
Ja projekts tiktu īstenots, tas būtu Ķīnas lielākais ieguldījums Ziemeļeiropā un pavērtu plašākas iespējas infrastruktūras objektu būvē šajā reģionā.
Taču šā gada jūlijā Igaunijas valsts pārvaldes ministrs Jāks Ābs paziņoja, ka pašreizējais grafiks, kas paredz tuneļa atvēršanu 2024. gadā, nav reāls. Viņš apšaubīja Vesterbaka biznesa plānu, kā arī pauda nopietnas bažas par privātā finansējuma avotu: Ķīnu.
Nav saskaņotas Eiropas stratēģijas
Strīds par Tallinas–Helsinku tuneļa finansējumu notiek, izvēršoties tirdzniecības karam starp Vašingtonu un Pekinu, kā arī Eiropas bažām par Ķīnas augošo klātbūtni kontinentā, atzīmē “FP”. Lai gan atsevišķas valstis slēdz darījumus, Eiropas Savienība ir ieņēmusi stingrāku nostāju pret Ķīnas ekspansiju, šogad pieņemot bezprecedenta deklarāciju, ka Pekina ir “sistēmisks sāncensis” vairākās jomās, kā arī konkurents vai potenciāls partneris citās jomās.
Septembrī Japāna un ES parakstīja plašu tirdzniecības vienošanos, ko var uzskatīt par atbildi uz Ķīnas izvērsto “Joslas un ceļa” iniciatīvu.
Ārzemju ieguldījumu stingrāka izpēte tika ieviesta pēc virknes Ķīnas veikto ES uzņēmumu pirkuma stratēģiskās nozarēs.
“Šobrīd vairāk nekā jebkad agrāk Eiropā izvērtē Ķīnas ekonomisko stratēģiju,” intervijā “FP” atzinis Kārnegi fonda Eiropas programmu direktors Ēriks Bratbergs, “taču vēl nav saskaņotas Eiropas stratēģijas.”
Vesterbaks uzskata, ka bažas par Ķīnas iesaistīšanos tuneļa projektā ir pārspīlētas. Viņš apgalvo, ka tunelis piederēs un tā darbību pārraudzīs viņa izveidotā firma “FinEstBay”, nevis Ķīnas ieguldītāji un līgumdarbu veicēji. Viņaprāt, “ķīnieši iegulda šajā pasākumā, jo uzskata to par labu biznesu”.
Analītiķi atzīmē, ka līdz Ķīnas ienākšanai vērienīgā projekta virzīšanai pietrūka politiskās gribas un naudas. Vesterbaks, kurš agrāk bija kļuvis pazīstams kā videospēļu firmas “Rovio” tirdzniecības direktors, 2016. gadā izlēma sākt veidot projekta privātu finansējumu. Viņš apzināja firmas, kas veic zemūdens urbšanas darbus Baltijas jūrā, izveidoja biļešu sistēmu vilcieniem, piesaistīja privātos investorus un Ķīnas firmas un paziņoja, ka 2024. gada decembrī 103 kilometru garajam tunelim jābūt gatavam.
Somu uzņēmējs atzīmē, ka tunelis dotu iespēju aizbraukt no Helsinkiem līdz Tallinai 30 minūtēs.
Šobrīd brauciens ar prāmi ilgst divas stundas. Projekta īstenošana ievērojami pavairotu kravu apgrozījumu starp Ziemeļeiropu un citiem reģioniem.
Taču projekts izraisījis plašākas diskusijas par liela mēroga infrastruktūras objektu finansējumu un celtniecību, augot spriedzei starp ģeopolitiku un biznesu saistībā ar Ķīnas pieaugošo ekonomisko ietekmi Eiropā.
