Pieaug spriedze pirms prezidenta vēlēšanām. “Rīgas pilī esot vērtēts plāns B” 59
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Valsts prezidents Egils Levits šonedēļ turpināja jeb pabeidza tikšanās ar Saeimā pārstāvēto frakciju deputātiem. Divi politiskie spēki – “Latvija pirmajā vietā” un “Stabilitātei” – ielūgumam apmeklēt Rīgas pili nav atsaukušies. Savukārt Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kura ar E. Levitu tikās šonedēļ, bija gandarīta, ka Valsts prezidents E. Levits tagad ZZS jau uzlūko kā vienu no politiskajiem spēkiem, kam ir skaidra ideoloģija, kapacitāte un zināšanu bāze, “Latvijas Avīzei” trešdien teica ZZS frakcijas vadītājs Viktors Valainis.
V. Valainis atklāja, ka viens no pirmajiem jautājumiem, kuru frakcijas deputāti E. Levitam uzdeva, bija par Saeimā ievēlēto politisko spēku sākotnējo sadalījumu divās grupās, no kurām viena tika apzīmēta kā demokrātiskā spektra partijas – valdību veidojošie spēki “Jaunā Vienotība”, “Apvienotais saraksts” un Nacionālā apvienība, kā arī “Progresīvie”. Savukārt ZZS, “Latvija pirmajā vietā” un “Stabilitātei” bija atstātas ārpus šā spektra. “Esmu gandarīts, ka Valsts prezidents ir novērtējis mūsu darbu un zināšanas. Es saklausīju Egila Levita teiktajā, ka viņš arī mūs uztver kā demokrātiskā spektra partiju,” sacīja V. Valainis. Valsts prezidenta kancelejas sniegtajā informācijā gan tas nav uzsvērts, bet ir vairāk runāts par jautājumiem, par kuriem E. Levits un ZZS bija vienisprātis, piemēram, par vietējo kopienu padomēm pašvaldībās.
Katrai partijai savs kandidāts
Janvāra sākumā Valsts prezidents E. Levits tikās ar valdību veidojošajām partijām, uz Rīgas pili uzaicinot Saeimas frakcijas pilnā sastāvā, kas ir iepriekš nebijis gadījums. Pēc kāda laika tikties ar Valsts prezidentu devās arī “Progresīvie”, bet šonedēļ prezidents pie sevis bija ielūdzis pārējās trīs opozīcijas partijas. Taču uz tikšanos aizgāja tikai ZZS. “LPV” frakcijas vadītājs Ainārs Šlesers “Latvijas Avīzei” atzina, ka šis tomēr esot priekšvēlēšanu laiks, jo vasarā beigsies E. Levita pirmais pilnvaru termiņš. “Mēs neatbalstīsim Egila Levita atkārtotu ievēlēšanu amatā. Viņš vispirms uzaicināja tikai koalīciju, jo laikam gribēja iepatikties. Pagāja vairākas nedēļas, un tad atradās laiks arī mums, bet mēs neiesim,” sacīja A. Šlesers, kura teiktajā bija jūtams aizvainojums, ka tad, kad daudzi cilvēki protestēja pie Rīgas pils, E. Levitam neatradās laiks ar viņiem parunāties. Frakcijas “Stabilitātei” vadītājs Aleksejs Rosļikovs izvairīgāk skaidroja iemeslus, kāpēc frakcija nav pieņēmusi uzaicinājumu tikties ar prezidentu. Arī “Stabilitātei” nebalsošot par E. Levita pārvēlēšanu, jo viņš esot pievīlis cilvēkus, solot, ka būs visas tautas prezidents, bet šo apņemšanos nav pildījis, “tāpēc mums nebija lielas intereses tikties”. Savu prezidenta kandidātu “Stabilitātei” nevirzīs, bet vērtēs, vai var balsot par kādu citas partijas nominēto.
Neraugoties uz labajiem vārdiem, kurus ZZS frakcija saņēmusi no prezidenta, ZZS neatbalsta viņa atkārtotu ievēlēšanu, apstiprināja V. Valainis. Arī pirms četriem gadiem ZZS nebalsoja par E. Levitu. Latvijas Zemnieku savienības kongresā 1. aprīlī ZZS plāno nosaukt savu Valsts prezidenta amata kandidātu, kas būs no partijas biedru vidus. Pašlaik pretendentus biedri apspriežot nodaļu sapulcēs, kādas partijā notiek pirms kārtējā kongresa. Zināms, ka kandidātu Valsts prezidenta vēlēšanās plāno izvirzīt arī “Apvienotais saraksts”.
“Progresīvie” nākamajā nedēļā varētu publiskot kritērijus prezidenta amata kandidātiem un tad vērtēt, vai kāds no publiski nosauktajiem pretendentiem tiem atbilst. Uz vaicāto, vai “Progresīvie” varētu virzīt arī savu kandidātu, kas varētu būt bijusī Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova, “Progresīvo” līdzpriekšsēdētāja Antoņina Ņenaševa “Latvijas Avīzei” atbildēja, ka pašlaik vēl nav runa par uzvārdiem, jo visam esot jānotiek secīgi – vispirms partijas darba grupa sagatavos kritērijus un darīs publiski zināmu, kādu Valsts prezidentu partija varētu atbalstīt. “Tad būtu svarīgi dzirdēt kandidātu atbildes uz mums svarīgajiem jautājumiem,” teica A. Ņenaševa. No viņas teiktā varēja noprast, ka par dažiem jautājumiem “Progresīvo” un E. Levita viedoklis atšķiras.
Kuluāros gatavo plānu B
Pagaidām E. Levits var rēķināties ar “Jaunās Vienotības” un Nacionālās apvienības atbalstu, taču neviena no šīm partijām nesteidz E. Levitu izvirzīt, jo vēloties vispirms dzirdēt viņa paša domas par atkārtotu kandidēšanu. Kuluāros neoficiāli apspriesti vairāki Valsts prezidenta vēlēšanu scenāriji. Viens no tiem nozīmētu, ka pirmajā vēlēšanu kārtā neviens no kandidātiem negūst nepieciešamo atbalstu – vismaz 51 balsi. Tad notiek jauna kandidātu izvirzīšana, uz kuru savu pretendentu nominētu arī Nacionālā apvienība, kas vienīgā no valdības partijām ir bez augstākā amata.
“Jaunā Vienotība” vada valdību, bet “Apvienotā saraksta” viens no līderiem Edvards Smiltēns ir Saeimas priekšsēdētājs. Neoficiāli ir dzirdēts, ka Rīgas pilī esot vērtēts plāns B, ja E. Levitam neizdodas gūt pārliecību par vairākuma atbalstu. Saskaņā ar šo plānu Valsts prezidenta amatam varētu virzīt NATO ģenerālsekretāra vietnieci Baibu Braži. Intervijā Latvijas Radio trešdien, atbildot uz lūgumu to komentēt, B. Braže atbildēja: “Jūs mani samulsinājāt. Mums ir lielisks Valsts prezidents. Viņu sauc Egils Levits. Ceru, ka parlamentā būs balsis, lai viņš varētu turpināt darbu.” Viens opozīcijas deputāts “Latvijas Avīzei” neoficiāli atzina, ka viņš augstu vērtē B. Braži un varētu par viņu balsot. Vienīgais, kas atturētu to darīt, būtu varbūtība, ka ideja par viņas izvirzīšanu, iespējams, ir dzimusi tagadējā prezidenta komandā.
