No sākuma izķildoties, tad pie darba! Kādēļ neizdodas vienoties par enerģētikas ministrijas izveidi? 52
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Apvienotā saraksta” līderi Uldis Pīlēns un Edvards Smiltēns pirmdien pārmaiņus cildināja Valsts prezidentu Egilu Levitu, kura tikšanās ar valdību veidojošajām partijām pagājušajā piektdienā esot bijusi ļoti produktīva.
Abu pārstāvētais politiskais spēks ir vienisprātis ar Valsts prezidentu, ka “ir jānojauc feodālās robežas starp ministrijām”, un nešaubās, ka enerģētika ir šā brīža pirmā līmeņa prioritāte.
Taču partijas joprojām nav vienojušās par jaunas Enerģētikas, klimata un vides ministrijas izveidi, par ko sarunas plānots turpināt trešdien. “Bez šādas ministrijas mēs nespēsim sasniegt enerģētisko neatkarību no Krievijas,” uzskata valdības veidotājs Krišjānis Kariņš (“JV”).
Jau pirms Saeimas vēlēšanām par nepieciešamajām izmaiņām valdības struktūrā, lai valdība varētu reaģēt uz tā brīža aktuālajām prioritātēm, runāja gan Valsts prezidents E. Levits, gan premjers K. Kariņš. Viņš arī sarunā ar “Latvijas Avīzi” septembrī norādīja, ka valdībā būs nepieciešama Enerģētikas, klimata un vides ministrijas izveide.
Pēc viņa teiktā, tas gan nenozīmējot ierēdņu skaita palielināšanu, bet gan departamentus, kas pašlaik atrodas Ekonomikas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM), pārvietot, lai par šiem jautājumiem būtu viena politiski atbildīga amatpersona ministra līmenī.
Jāatgādina, ka gan Ekonomikas ministrija, gan VARAM ir tā saucamās resursu ministrijas, kas pie amatu sadales ir pieprasītas, tāpēc parasti nenonāk viena politiskā spēka rokās. Arī turpmākajos gados tām būs liela loma Eiropas Savienības fondu un Atveseļošanas fonda līdzekļu apguvē – Eiropas Komisija iesaka 20% no fonda līdzekļiem ieguldīt digitalizācijā, bet 37% – klimata mērķu sasniegšanā. Atveseļošanas fonds ir paredzēts, lai atbalstītu reformas, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazinātu pandēmijas sekas.
Ar to arī var skaidrot, kāpēc partijām ir tik grūti vienoties par šo posteni, jo ikviena vēlas saglabāt ietekmi šo resursu sadalē. Zināms, ka partiju pārstāvji sarunās ir izrādījuši interesi arī par vēja parku būvniecību.
Jāatgādina, ka šogad Latvijas enerģētiskās neatkarības nodrošināšanai ir nodibināts akciju sabiedrības “Latvenergo” un “Latvijas Valsts mežu” kopuzņēmums “Latvijas vēja parki” – tas ir nacionālais uzņēmums, kura uzdevums ir būvēt vēja parkus, kas nodrošina atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas jaudas pieaugumu. K. Kariņš savā prasību paketē ir iekļāvis arī uzdevumu panākt, lai samazinās politiķu ietekme uz valsts kapitālsabiedrībām.
Pirmdien pēc tikšanās ar “Apvienotā saraksta” pārstāvjiem K. Kariņš sacīja: “Šodien varu teikt, ka briest nepieciešamais sadarbības un kompromisa gars.” Viņš uzskata – labāk ilgāku laiku pavadīt diskusijās, lai pēc tam neesot jābrīnās.
Tas sasaucas ar Valsts prezidenta Egila Levita sacīto pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma”, kurā E. Levits teica: “Nevar būt tā, ka cilvēki iekļūst amatos un tad sāk ķildoties. Vispirms ir jānovērš visas domstarpības.”
Tāpēc Valsts prezidents ir apņēmies premjera kandidātu nosaukt tikai tad, kad partijas būs izgājušās visus etapus – vienojušās par valdības struktūru, par amatu sadalījumu, bet galvenais – par valdības deklarāciju, kuru tās vēl nav sākušas rakstīt. E. Levits arī piedāvāja koalīcijas sadarbības līgumā ierakstīt – ja kādas frakcijas dēļ Saeimā izgāžas valdības projekts, tad premjeram ir tiesības prasīt šā politiskā spēka ministra demisiju.
Trešdien partiju sarunas turpināsies – pirmo reizi tas notiks nevis divpusēji, bet visiem trijiem politiskajiem spēkiem kopā, klātesot arī Nacionālajai apvienībai. Ar to “Jaunā Vienotība” saprotas labāk, jo abām partijām jau ir ilgstoša sadarbības pieredze.
“AS” pārstāvji pēc tikšanās ar “JV” pirmdien norādīja uz atsevišķiem viņiem neskaidrajiem jautājumiem par jaunās ministrijas izveidi. Latvijas Zaļās partijas priekšsēdis Edgars Tavars uzsvēra – visi apzinoties, ka enerģētika ir prioritāte, bet paliekot neskaidrs, vai necietīs vides aizsardzība, ja to pievienos ministrijai, kuras kompetencē būs arī enerģētika.
Pastāv riski, ka tad var samazināties vides prasības, norādīja E. Tavars. E. Smiltēns atgādināja, ka enerģētikas jautājumi ir vairāku ministriju kompetencē, tāpēc partneri vēlas saņemt detalizētāku skaidrojumu, kādas izmaiņas skars katru ministriju.
