Pieaug Kremļa propaganda 13
“Pēc ASV prezidenta vēlēšanām būtiski pieaugusi pret Baltijas valstīm vērstā Krievijas dezinformācija,” tā vēl pavisam nesen vēstīja Eiropas Savienības (ES) izveidotā “East StratCom Task Force” dienesta jaunākais pētījums. Šis dienests cita starpā pēta arī Kremļa propagandu Eiropas valstīs.
Eksperti minējuši virkni piemēru, kā Krievijas mediji izmanto šo situāciju, un norāda, ka, piemēram, vairāki sarunu šovi būtiski palielinājuši uzbrukumu skaitu Baltijas valstīm. Tajos tiek aplami norādīts, ka Baltijas valstīm patiesībā būtu jāizrāda pateicība, ka tām tika ļauts pamest PSRS miermīlīgā ceļā. Savukārt kādā Krievijas medijā ir bijusi publicēta informācija, ka jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps esot pārtraucis sarunu ar Baltijas valstu prezidentiem un ieteicis paklusēt, bet šāda saruna ar Baltijas valstu vadītājiem nav notikusi un to arī medijiem apliecinājusi Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.
“Daeš” un Kremlis uz vienas laipas
Taču tikpat strauji, kā pieaug Kremļa propaganda, arī ES galvaspilsētā Briselē kāpj trauksmes līmenis, spriežot, kā pret to cīnīties. Vēl aizvadītajā nedēļā Eiropas Parlaments (EP) pieņēma rezolūciju, kur vienā dokumentā minēti gan teroristiskā grupējuma “Islāma valsts” jeb “Daeš”, gan Krievijas varas īstenotie propagandas draudi.
“Spiediens pieaug,” secina parlamenta dokuments un aicina stiprināt Eiropas Savienības stratēģisko komunikāciju pret šo apdraudējumu, sadarboties ar NATO, kā arī vairāk atbalstīt medijus un īpaši pētniecisko žurnālistiku, kas palīdzētu iedzīvotājiem saprast notiekošo. Ziņojumā secināts, ka Krievija izmanto dažādus rīkus un instrumentus, piemēram, domnīcas un īpašus fondus, piemēram, “Russkiy Mir”, daudzvalodu televīzijas kanālus, piemēram, “Russia Today”, pseido ziņu aģentūras un multimediju dienestus, piemēram, “Sputnik”, pārrobežu sociālas un reliģiskas grupas, sociālos medijus un interneta troļļus, lai sasniegtu pēc iespējas plašāku auditoriju.
Turklāt Krievijai ir spēja un nodoms veikt operācijas, kuru mērķis ir destabilizēt citas valstis. Nereti tas izpaužas kā atbalsts politiskajiem ekstrēmistiem un plaša mēroga dezinformācijas un plašsaziņas līdzekļu kampaņas.
No ekonomikas līdz politikai
To, ka Krievijas spiediens pieaug, secināts arī kādā tikko klajā laistā starptautisku ekspertu kopīgi veidotā pētījumā, ar ko plašāk sabiedrību Briselē iepazīstināja domnīca “Wilfried Martens Center for European Studies”. Tā ir viena no pazīstamākajām domnīcām Briselē, kas regulāri pievēršas Krievijas un ES attiecību jautājumiem. Pētījumā, kas izvērtējis Kremļa stratēģiju Centrālajā un Austrumu Eiropā, pētītas piecas zemes – Serbija, Bulgārija, Ungārija, Slovākija un Latvija, jo, kā iepazīstinot ar darbu, sacīja tā autori: “Domājām, ka šīs ir tās zemes, kurās pilnīgi noteikti ir Krievijas stratēģiskā ietekme.”
Ekspertu darbā atbalsojas daudz no Eiropas Parlamenta rezolūcijā paustā, taču analītiķi šoreiz pievērsušies ekonomikai kā vienam no Krievijas būtiskākajiem interešu laukiem. “Tik liela Kremļa vēlme kontrolēt gan valsts, gan privāto sektoru ekonomikas jomā kā Eiropā nav nekur citur pasaulē, varbūt vienīgais izņēmums ir Ķīna,” saka viens no pētījuma autoriem, Demokrātijas studiju centra Ekonomikas programmas direktors Ruslans Stefanovs, piebilstot, ka viens no nepārprotami jaudīgākajiem Krievijas ieročiem ir gāze.
“Līdz 2005. gadam Krievijas dažādie centieni tiešām bija vairāk ekonomiski motivēti, bet pēc tam jau tā izvērtās ļoti mērķtiecīgā stratēģijā ietekmēt šo valstu ārpolitiskos lēmumus. Pēdējais modinātājzvans, kad mēs redzējām, cik efektīvs ir Krievijas gāzes gigants “Gazprom”, bija tā mēģinājums panākt sev izdevīgu likuma maiņu Bulgārijas valdībā. To apturēja Bulgārijas parlamentā pēdējā mirklī, taču tas kārtējo reizi apliecināja, kā Kremlis cenšas pārtvert valstu varu,” saka eksperts, minot vēl virkni valstu, tajā skaitā Ungāriju, Slovākiju un citas, kurās Krievija attīsta lielus enerģētikas projektus un izmanto šīs saiknes savā labā.
Starpnieki – pelēkie kardināli
“Latvija, Slovākija un Ungārija atšķirībā no citām vēl cenšas izrādīt pretestību,” uzskata pētnieku komandas pārstāvis, Demokrātijas studiju centra analītiķis Martins Vladimirovs un min Latviju kā piemēru, kur monopolista ietekme joprojām ir ļoti stipra. “Kāds no mūsu avotiem, kurš darbojas Latvijā uz vietas un ar kuru strādājām šajā pētījumā, atzina, ka ir izjutis ļoti tiešu spiedienu no Krievijas nestāties ceļā un nestrādāt tirgus liberalizācijas jomā. Vairākos gadījumos Krievija ir ļoti tieši draudējusi ar kaitējumu citiem kanāliem, piemēram, tirdzniecībai, eksportam, lai atvairītu to, ka spēkā stājas šīs izmaiņas,” saka M. Vladimirovs.
Viņa secinājums – Krievijas enerģijas monopolists “Gazprom” joprojām spēj noturēt savu varu Eiropas valstīs, pateicoties starpniekiem, kam ir ļoti labas saiknes ar valdību atslēgas institūcijām, un šie starpnieki daudzos gadījumos ir ļoti spējīgi ietekmēt – novēlot vai pat apturēt – tādas būtiskas lietas kā gāzes tirgus liberalizācija, kas pretējā gadījumā nozīmētu konkurenci “Gazprom”.
Starpnieki var būt nevalstiskas organizācijas, lobija grupas un citi veidojumi. Turklāt Kremlis tos izmanto kā kanālus, lai atbalstītu citas aktivitātes, kas nav saistītas ar enerģiju, bet ar politiku, proti, finansējot medijus, politiskās partijas, protestus un kampaņas, un turētu savā varā cilvēkus atslēgas institūcijās – uzraugorganizācijās, kontroliestādēs, amatpersonas ministrijās un tā tālāk. Pētnieki arī secina, ka Kremlim joprojām ir tik viegli ielauzties Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs tāpēc, ka ir notikusi koncentrēšanās uz pārmaiņām valsts ideoloģijā, taču cilvēku darba kultūra valsts pārvaldē un administrācijā un atbildīgos posteņos joprojām daudzviet saglabājas vecā.
Savukārt domnīcas “European Values” (Eiropas vērtības) analītiķe Veronika Vičova bilst, ka vēl līdztekus gāzei liels Kremļa interešu lauks joprojām ir Latvijas nepilsoņi, ko Krievijas oficiālā vara visiem spēkiem cenšas piesaistīt Maskavas politiskajai domai, izmantojot gan medijus, kuri Latvijā strādā uz vietas, gan nodrošinot propagandas plūsmu Krievijas kanālos, ko uztver arī Latvijā.
Atbalstīt pētniecisko žurnālistiku
Eksperti rosina vairākus veidus, kā Eiropas Savienībā varētu cīnīties pret šo Kremļa politiskās ietekmes muskuļu pumpēšanu. Analītiķe Veronika Vičova norāda, ka ļoti nozīmīgs spēlētājs vispirms ir pati valsts, kas var iekodēt šo apdraudējumu tās stratēģiskajos dokumentos. Piemēram, Čehijā, no kuras ir viņa pati, ir izveidots oficiāls dienests, kas uzraudzīs dezinformācijas draudus valstī. “To var iekodēt ārpolitikā un izmantot vēstniecības kā būtisku palīgu, un ir arī ļoti svarīgi šīs finanšu saiknes izmeklēt, kas ir ne tikai specdienestu, bet arī pētniecisko žurnālistu darbs,” norāda pētniece.
Arī šonedēļ domnīca turpina sekot līdzi ES un Krievijas attiecībām, rīkojot vēl vienu sarunu par Krievijas ietekmi Eiropas valstīs, ar nosaukumu “Centrāleiropas trauslums pret agresīvu ārvalstu ietekmi”, kurā izvērtēs tos vājos punktus, kas īpaši šā reģiona valstīs pieļauj Krievijas propagandas un ietekmes agresiju.
Viedokļi
Eiropas Parlamenta deputāte no Polijas, rezolūcijas par Kremļa propagandu veidotāja Anna Elžbeta Fotiga: “Melīga, sagrozīta informācija, kas patlaban cenšas arvien vairāk ielauzties Eiropas Savienības informatīvajā telpā no dažādiem avotiem, rada draudus ne tikai Eiropas iekšējai drošībai, bet arī tā attiecībām ar ārvalstīm.”
Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle, “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”: “Baltijas valstīm un Polijai šis ir ārkārtīgi svarīgs jautājums, lai būtu šis pretspēks Eiropas Savienības institūcijā, ārējo lietu dienestā, kas varētu sniegt šādu vienotu stratēģiju komunikācijai pret apmelojumiem.”
Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete, “Vienotība”: “Līdzīgi kā ASV, kur Krievija iejaucās prezidenta vēlēšanās, tā tas varētu notikt arī Francijā, Vācijā un arī citās valstīs, tāpēc šīm valstīm ir jādomā, kā cīnīties pret šo aktīvo sabiedrības viedokļa ietekmēšanu. Arī Latvijā par to ir ļoti nopietni jādomā, un tāpēc mums ir jāatbalsta sabiedriskie mediji no valsts budžeta. Ja tā nenotiks, tad sekas var izrādīties pārāk dārgas.”
