Krīze dzen pilsētniekus lauku idilli lūkoties – kā tas ietekmējis privātmāju cenas tirgū? 1
Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Koronavīrusa ietekmē iedzīvotāji, sevišķi pilsētās dzīvojošie, arvien biežāk sākuši interesēties par iespējām iegādāties ģimenes privātmājas.
Nekustamo īpašumu tirdzniecības uzņēmuma “Latio” mājokļu darījumu vadītājs Atis Skrastiņš saka, ka sevišķi liela interese par privātmājām bijusi koronavīrusa izraisītās krīzes sākumā.
Lielākā daļa interesentu bija izsprieduši, ka pēc iespējas ātrāk jāmūk prom no pilsētām, kur iespēja saķert ļauno slimību ir krietni lielāka nekā laukos.
Atis gan atzīst, ka pilsētas iedzīvotāja, dzīvokļa īpašnieka, interese par savrupmāju, kurā varētu dzīvot pastāvīgi vai kaut vai pavadīt nedēļas nogali, bijusi vienmēr. Vīruss to tikai pastiprinājis.
Meklē lētu un labu
Visbiežāk pircēji meklējot tādas mājas, kurās var pārcelties uz dzīvi uzreiz. Meklējot māju, potenciālā pircēja pati lielākā vēlme esot atrast kaut ko lētu un reizē labu. Pircēju uzstādījumi šajā ziņā ir nemainīgi: mājai jābūt netālu no pilsētas, vislabāk stundas brauciena attālumā.
Viņaprāt, nezin kāpēc daudzi pircēji iedomājas, ka lauku māja ir kaut kas līdzīgs tai romantiskajai idillei, kāda attēlota mākslinieku zīmētās pastkartēs vai krāsainos fotoattēlos.
Taču, apskatot kādu māju dabā, bieži atklājas, ka tās remontā un labiekārtošanā jāiegulda prāvas summas. Aplēšot izdevumus, kuri jāiegulda īpašuma labiekārtošanā un uzturēšanā ikdienā, lielā interese par dzīvi laukos bieži vien noplok.
Darījumu kļuvis vairāk
Atis Skrastiņš atzīst, ka kopš šī gada pavasara noslēgto darījumu skaits ar lauku īpašumiem ir palielinājies. Tomēr, viņaprāt, tas palielinājies galvenokārt uz to pircēju rēķina, kuri īpašumus bija noskatījuši un par to iegādi izlēmuši, pirms vēl vīruss bija sācis izplatīties. Koronavīrusa izraisītais satraukums cilvēkos tikai veicinājis ātrāk izlemt par pirkumu.
Arī nekustamo īpašumu uzņēmuma “Arco Real Estate” Saulkrastu nodaļas nekustamo īpašumu aģente Ineta Zīberga apstiprina, ka koronavīrusa izplatība veicinājusi rosību privātmāju tirgū.
Saulkrastu pusē māju un vasarnīcu meklētāji bijuši gan rīdzinieki, gan novadu iedzīvotāji, kuri gribējuši pārcelties tuvāk Rīgai. Šī gada pavasarī par māju un vasarnīcu iegādi biežāk taujājuši arī latvieši no Zviedrijas, Francijas, Īrijas un citām Eiropas valstīm. Agrāk no citās valstīs dzīvojošiem latviešiem interese neesot bijusi tik izteikta.
Ineta domā, ka vīrusa ietekmē cilvēki izsprieduši, ka māja laukos vai vasarnīca jūras piekrastē dos viņiem lielāku brīvību un drošību pret saslimšanām nekā dzīvoklis pilsētā. Viņasprāt, iedzīvotāju, sevišķi turīgāko, lielāku interesi par šiem īpašumiem veicinājuši arī saslimšanu izplatības ierobežošanai noteiktie aizliegumi doties ceļojumos uz ārzemēm.
Pievēršas īpašumiem pat ar trūkumiem
Nekustamo īpašumu tirdzniecības uzņēmuma “Ober-Haus” Dzīvojamo platību nodaļas vadītājs Andis Bīriņš stāsta, ka par savrupnamu vai apbūvei paredzētās zemes iegādi pircēji, galvenokārt Rīgas un citu pilsētu iedzīvotāji, arvien biežāk bija sākuši taujāt aprīļa vidū.
Martā, kad vīruss tikko bija sācis izplatīties, nekustamo īpašumu tirgus apsīka pilnīgi visos sektoros. Pēc Anda novērotā, kopš aprīļa vidus Rīgas pievārtē un tuvējos novados ļaudis pievērsuši uzmanību pat īpašumiem ar vāji attīstītu infrastruktūru un citiem trūkumiem, kuru dēļ agrāk tiem tikpat kā nebija pircēju.
Tāpat pircēji biežāk nekā parasti interesējušies par vasarnīcām bijušajos dārzkopības kooperatīvos un mazdārziņu teritorijās.
Pircēji lielākoties vēlas iegādāties īpašumus, kuros varētu pārvākties uz pastāvīgu dzīvi uzreiz. Bet bieži vien rocība to neļauj vai arī nav pietiekamu iekrājumu pirmajai iemaksai par vērtīgāku īpašumu, tāpēc ir spiesti pievērst uzmanību nepabeigtām jaunbūvēm, vecām un remontējamām mājām vai apbūvei paredzētajiem zemes gabaliem.
“Ober-Haus” pārstāvis Andis Bīriņš gan saka, ka esot pāragri spriest, vai vīrusa ietekmē pieaudzis darījumu skaits, jo ar mājām un apbūvei paredzēto zemi darījumi nenotiekot tik raiti kā ar dzīvokļiem. Daudzi interesenti vēl tikai skatās un apsver, ko var atļauties un ko pirkt – jau gatavu māju vai zemi, kurā būvēties pašam.
Interesentu pulkā ir rīdzinieki, kuri pārdevuši savus dzīvokļus nolūkā nopirkt privātmāju vai zemi. Bet esot arī klienti, kuri nopērk zemi, lai uz tās novietotu kādu jau gatavu nelielu vasaras mājiņu atpūtai brīvdienās.
Māju cenas ļoti dažādas
Jautāti par māju cenām, “Latio” pārstāvis Atis Skrastiņš atbild, ka lauku mājām tās ir ļoti dažādas – sākot no 20 000 eiro un uz augšu. Bet piedāvājumam, kas pārsniedz 100 000 eiro, visticamāk, pieprasījuma nebūs.
“Arco Real Estate” pārstāve Ineta Zīberga saka, ka Saulkrastu pusē pircēji būtu gatavi pirkt īpašumus, kuru cenas svārstās 120 000 līdz 150 000 eiro robežās. Taču šīm cenām atbilstošas kvalitātes māju praktiski neesot.
Šī gada pavasarī pircēji pastiprināti interesējušies arī par nelielām, atsevišķi celtām vasarnīcām 20 000 līdz 30 000 eiro vērtībā, kā arī par dārza māju iegādi bijušajos dārzkopību kooperatīvos, kur šo īpašumu (visbiežāk ar 600 kvadrātmetriem zemes) cenas svārstās no 38 000 līdz 65 000 eiro.
Nopērkot šādu dārza māju, pircējs plāno ar nelieliem ieguldījumiem to pielāgot pastāvīgai dzīvošanai. Šo īpašumu cenas un vēlmi iegādāties nosaka to atrašanās vieta, ēku stāvoklis un iespējas tiem piekļūt, kā arī jūras un sabiedriskā transportatuvums.
“Ober-Haus” pārstāvis Andis Bīriņš atklāj, ka cilvēki vēršas uzņēmumā, lai palīdzētu atrast labu māju aptuveni 50 kilometru rādiusā ap Rīgu, kuras cena nepārsniegtu 75 000 eiro. Diemžēl šādu īpašumu praktiski nav. Rīgas apkārtnē darījumi ar mājām visbiežāk notiek par 100 000 līdz 180 000 eiro.
Daļa pircēju, kuri prasīto summu nevar samaksāt uzreiz, piedāvā pārdevējiem iegādāties māju uz nomaksu vai pat īrē to ar izpirkuma tiesībām. Bet, pēc Anda novērotā, šādiem piedāvājumiem pārdevēji piekrīt ļoti reti.
