Pieaug cilvēku interese par tiesu darbiem saistībā ar “čekas maisu” publicēšanu 2
Cilvēki aizvien aktīvāk interesējas par iespēju tiesāties saistībā ar Valsts drošības komitejas (VDK) aģentu kartotēku jeb tā dēvēto čekas maisu publicēšanu. Prokuratūrā, lai tiesa izvērtētu sadarbības faktu ar VDK, šogad saņemti divi jauni pieteikumi, bet konstitucionālu sūdzību saņēmusi Satversmes tiesa, pirmdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
“Saņemot pieteikumu, prokuratūrā piecu dienu laikā tiek ierosināta pārbaudes lieta, un tad šo pārbaudes lietu izmeklē divu mēnešu laikā. Tad lieta tiek nosūtīta uz tiesu,” skaidro Speciālizētās vairāknozaru prokuratūras virsprokurora pienākumu izpildītāja Antra Sprudzāne.
Vienlaikus iepriekš izskanējis, ka iespējamība, ka tiesa apzinātu sadarbību nepierādīs, ir liela, jo valstī nav saglabājies liels skaits dokumentu, kas sadarbību apstiprinātu. Līdz šim brīdim tiesās skatītas ap 300 šādu lietu, un tikai uz rokas pirkstiem saskaitāmās sadarbības fakts ir pierādīts. To, ka tiesas spriedums, kurā sadarbība nav konstatēta, simtprocentīgi nenozīmē, ka cilvēks nav bijis VDK aģents, neslēpj arī Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja Inese Siliņeviča, kura pati skatījusi šādas lietas. Vienlaikus viņa uzsver, ka iespējai tiesas ceļā pierādīt nesadarbošanos ar čeku ir jābūt.
saka tiesnese. Viņa uzskata, ka šo lietu skaits tuvākā pusgada laikā pieaugs.
Maisos atrodamajiem, kuru sadarbība ar VDK tiesā nav konstatēta, pēc kartotēkas publicēšanas pastāv iespēja vērsties tiesā arī par goda un cieņas aizskaršanu, taču šādu pieteikumu pagaidām nav. Tiek pieļauts, ka, lai izvairītos no liekas publicitātes, šādu lietu nākotnē varētu arī nebūt.
Tikmēr pagājušā gada nogalē sūdzību saistībā ar “čekas maisiem” saņēma arī Satversmes tiesa. Pieteikuma autors vēlējās apstrīdēt likumu, saskaņā ar kuru iespējamie aģentu vārdi kļuva publiski. Taču juridisko nepilnību dēļ sūdzība netika pieņemta, to šorīt LNT rīta raidījumā “900 sekundes” atklāja Satversmes tiesas priekšsēdētājas vietniece Sanita Osipova.
“Personai ir jāpierāda, ka viņas intereses […] ir svarīgākas nekā sabiedrībai uzzināt patiesību par to, kas ar mums ir noticis. Un tās ir starptautiski atzītas cilvēktiesības, ka sabiedrībai ir tiesības zināt patiesību īpaši pēc tam, kad tā ir atbrīvojusies no ļoti nomācoša totalitāra režīma.”
Par cilvēku gatavību tiesu darbiem liecināja arī tas, ka brīdī, kad bija zināms, ka “maisi” tiks atvērti, cilvēki vērsās Satversmes aizsardzības birojā, lai uzzinātu, kāda veida informācija par viņiem ir pieejama Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā. Nedēļā tādas ziņas vēlējās iegūt vidēji 15 līdz 20 interesenti.