Pieaug Bordāna vadītās partijas ambīcijas 1
Tieslietu ministra Jāņa Bordāna vadītās Jaunās konservatīvās partijas pārstāvju sapulcē jeb padomes sēdē sestdien tika pieteikta apņēmība kļūt par modernāko un lielāko konservatīvo spēku Latvijā, kas pretendē arī uz vietām Eiropas Parlamentā. Uz to bordānieši startēs politologa Anda Kudora vadībā.
Jaunā Konservatīvā partija (JKP) ar 16 mandātiem Saeimā kā skaitliski lielākā Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”) valdības partija sestdien padomes sēdē demonstrēja gatavību “atņemt oligarhiem jebkādu teikšanu”, lepojās ar gada laikā sasniegto un spēju palikt vienotiem.
Vienlaikus tā izvirzīja arī jaunas ambīcijas – gūt pārstāvniecību Eiropas Parlamentā un iekļauties nevis Konservatīvo un reformistu grupā, bet gan pašlaik ietekmīgākajā Eiropas Tautas partijas (kristīgo demokrātu) grupā, kurā jau ir “Jaunā Vienotība”.
Uz JKP padomes sēdi, kas pēc būtības ir tas pats kongress vai pārstāvju sapulce, no 1073 partijas biedriem sestdien bija ieradušies 286 delegāti. Partijas priekšsēdētāja, valdes un citu institūciju vēlēšanās piedalījās 281 biedrs – no tiem par Bordāna atkārtotu ievēlēšanu priekšsēža amatā nobalsoja 259 sēdes dalībnieki. Valdē vēl ievēlēti Saeimas deputāti Krišjānis Feldmans, Juris Jurašs un Juta Strīķe, kā arī Rīgas domes JKP frakcijas referente Santa Suhaka.
“Uzvara. Mūsu uzvara. Tik ātra. Tik spīdoša. (..) Uzvara drīz būs galīga. Mesti ir kauliņi, brāžat uz priekšu viesuļi!” ar šiem Raiņa vārdiem no dzejas krājuma “Vētras seja” JKP līderis Bordāns sāka savu pārskata ziņojumu par partijas paveikto aizvadītajā gadā.
Šis veikums viņa, Jutas Strīķes un vēl pāris debatētāju runās galvenokārt bija saistīts ar to, ka “oligarhu sponsorēti populisti ir aiz borta un visā Eiropā tagad zina, ka Latvijā ir valdība, kurā neietilpst Kremļa un oligarhu pārstāvēti spēki”.
Bordāns ir pārliecināts, ka Kariņa vadītajai valdībai ir izredzes nostrādāt četrus gadus.
Jāatgādina, ka tieši JKP iebildumu dēļ Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) tika atstāta opozīcijā.
Strīķe gan vēl aicināja ielāgot, ka “koalīcijas partneriem nevajag iekārdināties ar ZZS iedabūšanu valdībā”. Viņas skatījumā, tiesiskums valstī esot gandrīz zemākajā punktā, bet tiesībsargājošās iestādes tiekot izmantotas, lai izrēķinātos ar politiskajiem konkurentiem. Ar teikto politiķe domāja ne tikai to vēršanos pret JKP biedru Juri Jurašu par, iespējams, valsts noslēpuma izpaušanu, bet arī “KPV LV” līdera Artusa Kaimiņa aizturēšanu pērnvasar, kas bija saistīts ar partijas varbūtējiem finanšu pārkāpumiem.
Uzsvars uz slikto spēku apkarošanu bija vēl pāris runās. Arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits ir apņēmies “aktīvi vērsties pret shēmotājiem un sarunātiem iepirkumiem”.
Tajā pašā laikā izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska izvairījās no skaļiem saukļiem, viņa solīja nepārtraukt iesāktās reformas izglītības sistēmā, taču sakārtot tās tā, lai bērns ir ieguvējs. “Un es stāvēšu un kritīšu par reģioniem,” piebilda ministre, norādot uz Rīgas dominējošo lomu.
JKP ir ideoloģiski radniecīga Nacionālajai apvienībai “Visu Latvijai!”-TB/LNNK”, bet padomes sēdē dzirdētais liek domāt, ka tā vēlas ieņemt dominējošo lomu šajā nišā, kurā Nacionālās apvienības agrākās dalīborganizācijas ir jau kopš neatkarības atjaunošanas. Dāvis Stalts norādīja, ka ir jāorientējas uz modernu konservatīvismu, kuram raksturīga iecietība, tolerance un taktiskums – tas varētu nākt par labu JKP tēlam, kuras pasākumiem esot jābūt mūsdienīgiem, bet nezaudējot konservatīvās vērtības.
Padomes sēdē JKP apstiprināja arī kandidātu sarakstu Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Tā galvgalī aiz Austrumeiropas politikas pētījumu centra izpilddirektora A. Kudora būs Saeimas deputāti Gatis Eglītis un Linda Ozola, kā arī bijušais Saeimas deputāts Stalts.
Taču sarakstā nav Juraša, par kura iespējamo startu uz EP tika neoficiāli runāts iepriekš. Uz jautājumu, kāpēc Jurašs nolēma nekandidēt, politiķis “Latvijas Avīzei” atbildēja, ka viņam tādu plānu nebija. Taču kāds pasākuma dalībnieks neoficiāli atzina, ka sākotnēji viņa kandidatūra tikusi apspriesta. Iespējams, nostāja mainījusies pēc Rīgā valdošās koalīcijas līderu Nila Ušakova un Andra Amerika paziņojuma par startu EP vēlēšanās, kas tiek uztverta kā bēgšana no nepatikšanām, kādas abiem politiķiem var radīt “skandāls” pašvaldības uzņēmumā “Rīgas satiksme”.
Jurašu Saeima ir izdevusi kriminālvajāšanai par, iespējams, valsts noslēpuma izpaušanu. Ja viņš startētu uz EP, arī to līdzīgi varētu uztvert kā izvairīšanos no atbildības. JKP tēlam par labu nenāktu, ja šīs situācijas tiktu salīdzinātas.
