Pieaudzēs “liesās” mediķu algas. Kuram tiks un kad 0
Mediķi atalgojuma pieaugumu, visticamāk, jutīs tikai no marta, jo Nacionālais veselības dienests (NVD) tikai patlaban slēdz līgumus ar ārstniecības iestādēm par finansējumu šim gadam. Taču martā mediķiem ir jāsaņem algas pieaugums par diviem mēnešiem, proti, par darbu, ko veikuši no janvāra, skaidro Veselības ministrija (VM).
“Nevarēs palielināt ienākumus par 20% pilnīgi visiem mediķiem, jo tam nepietiks finansējuma, obligāti alga būs jāpalielina tiem, kuri patlaban par vienu darba slodzi saņem zemāko Ministru kabineta noteikumos uzrādīto algu.
Tātad vairāk iegūs tie, kuriem atalgojums ir zemāks.
Šim mērķim no valsts budžeta šogad ir piešķirti 87,5 miljoni eiro,” saka VM valsts sekretāra vietnieks finanšu jautājumos Āris Kasparāns. Pārējam ārstniecības iestāžu personālam, piemēram, sanitāriem, par vienu darba slodzi atalgojumu plānots palielināt par 78 eiro.
Vidēji par 20% paredzēts palielināt arī to mediķu atalgojumu, kas strādā ambulatori un stacionāros. Aizvadītajā gadā vidējā darba samaksa ārstam ambulatorajā sektorā ar piemaksām vidēji bija 1125 eiro, bet šogad tā tiks palielināta līdz 1350 eiro.
Slimnīcu nodaļu ārstiem, ņemot vērā visas piemaksas, tā vidēji pieaugs no līdzšinējiem 1547 eiro līdz 1856 eiro, bet medicīnas māsām – no 928 līdz 1114 eiro. “Šie cipari ir iekļauti pakalpojumu aprēķina tarifā.
Ārstniecības iestādes vadības pienākums ir novērtēt savus speciālistus, viņu darba intensitāti, sarežģītību, lai var izlemt, kuram maksāt zemāko valdības noteikto algu, bet kuram lielāku. Katrs gadījums ir jāvērtē individuāli, un tas nav vienkārši.
Šis izvērtējums atstāts slimnīcas iekšējā menedžmenta ziņā, ņemot vērā finansiālo situāciju konkrētajā ārstniecības iestādē.
Ja kādā specialitātē ir izteikts ārstu trūkums, tad, visticamāk, šīs specialitātes ārstam, lai viņu noturētu ārstniecības iestādē, ir jāmaksā vairāk,” skaidro Kasparāns.
Pakalpojuma aprēķina tarifā ir iekļauti arī saskaņā ar Satversmes tiesas spriedumu no valsts budžeta piešķirtie 16 miljoni eiro virsstundu darba apmaksai. Šajā spriedumā noteikts, ka mediķiem par virsstundām, sākot 2019. gadu, ir jāmaksā dubultā.
Kasparāns pastāstīja, ka daļa ārstniecības iestāžu jau patlaban maksā lielākas vidējās algas, nekā plānojusi ministrija, jo iestādes šo finansējumu ir paņēmušas no citām tarifā iekļautajām pozīcijām. Piemēram, taupījušas uz medicīnas iekārtu amortizācijas rēķina vai kādās citās sadaļās.
“Ja, piemēram, ķirurgs 2018. gadā jau saņēmis 2000 eiro mēnesī, tad 20% no viņa algas būs 400 eiro un tik lielu naudas summu diezin vai būs iespējams pielikt. Ja slimnīca izvelk vidējo no visām algām un uz šīs algas uzrēķina 20%, tad tā jau šobrīd ir lielāka, nekā mēs rēķinām medicīnas pakalpojumu tarifā, un līdz ar to veidojas atšķirības starp iestādēm.
20% pieaugums ir obligāts minimālajām mēnešalgām, un te nevar būt runa par to, ka šim mērķim nav naudas.
Tā ir piešķirta. Bet, ja netiek maksāts, tad mediķi var vērsties vispirms pie savas iestādes vadītāja, bet, ja netiek ņemti vērā, – Valsts darba inspekcijā vai Veselības ministrijā,” sacīja valsts sekretāra vietnieks. Viņš arī piebilda, ka NVD, slēdzot līgumus ar ārstniecības iestādēm, aicina nepalielināt darba samaksu ārstniecības personām, kas jau šobrīd saņem vairāk nekā četras vidējās tautsaimniecības algas jeb vairāk nekā 4000 eiro.
Ministrijas ieskatā ir jāmazina nevienlīdzība un jātuvina zemāko algu saņēmēji atalgojuma vidus līmenim. Iestādes vadītāja uzdevums esot izskaidrot, kāpēc vienam maksā 5000 eiro, bet citam – krietni mazāk.
“Ilgtermiņā ejam uz to, lai mediķi, strādājot vienu darba slodzi, saņemtu to, ko šobrīd saņem ar visām virsstundām un piemaksām,” sacīja Kasparāns.
Finanšu ministrija (FM) ir veikusi ārstu atalgojuma analīzi un konstatējusi lielu amplitūdu stacionāros nodarbināto ārstu atalgojumā. Pēdējo trīs gadu laikā ārstu īpatsvars ar slimnīcās gūtajiem vidējiem mēneša ienākumiem virs 1500 eiro ir pieaudzis no 53% līdz 74%. Taču tas nenozīmē, ka šāds atalgojums tiek saņemts par vienu slodzi – stacionāru ārsti strādā poliklīnikās, dienas stacionāros, dežurē utt.
FM ir konstatējusi, ka pieaug to ārstu īpatsvars, kuri strādā vairāk nekā vienā darbavietā. Pēdējo trīs gadu laikā tādu ārstu īpatsvars, kuri strādā tikai vienā valsts vai pašvaldības ārstniecības iestādē, ir samazinājies no 40 līdz 33%.
Neesam apmierināti
Inga Ozoliņa, Vidzemes slimnīcas ārstnieciskā direktore: “Par to, ka mēs spēsim nodrošināt zemāko algu pieaugumu, nav šaubu. Patlaban slimnīcā tiek veikti aprēķini, tāpēc nav iespējams sniegt sīkāku informāciju par gaidāmajām darba samaksām. Tikai tādēļ, ka, piemēram, ķirurgi stacionārā strādā virsstundas, mēs viņiem spējam nodrošināt ap 3000 eiro lielu atalgojumu.”
Reinis Joksts, Daugavpils reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs: “Ar saņemto NVD līgumu neesam apmierināti, jo nav iespējams palielināt atalgojumu arī tiem, kas nesaņem zemāko algu. Tādu ārstu, kas mēnesī nopelna no 2000 līdz 3000 eiro, mūsu slimnīcā ir ļoti maz.
Palielinot algu medicīnas māsai, tā ir ļoti līdzīga tai algai, kuru saņem vecākā medicīnas māsa, un šī starpība arvien vairāk samazinās. 2018. gadā patiešām bija jūtams algu pielikums, bet to nevar teikt par 2019. gadu. Ja minimālā alga būtu divkārt lielāka nekā patlaban, tad noteikti būtu daudz vieglāk piesaistīt medicīnas speciālistus. Patlaban tas izdodas, tikai pateicoties pašvaldības pretimnākšanai un slimnīcas veiksmīgai sadarbībai ar rezidentiem.”
