“Pie vīna glāzes” kabinetā tika atklāta neizpaužama informācija. Prokurori un advokāti atzīst par vainīgām 61
Ritvars Raits, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Zemgales rajona tiesa Jēkabpilī vakar nolasīja saīsināto spriedumu krimināllietā, kurā prokurore Zinaīda Egle atzīta par vainīgu neizpaužamu ziņu izpaušanā, bet zvērināta advokāte Ieva Cīrule – par uzkūdīšanu šīs ziņas izpaust. Tiesnese Līga Baltmane-Zepa lēma abas apsūdzētās atzīt par vainīgām, piespriežot viņām naudas sodus.
Šīs lietas pirmsākumi meklējami pagājušā gada sākumā, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbiniekiem radās aizdomas par to, ka Jelgavas prokuratūras prokurore Z. Egle varētu būt korumpēta, bet advokāte I. Cīrule, kura ar Egli ir draudzīgās attiecībās, ir iespējamo kukuļdošanu starpniece. Apstiprinājumu savām aizdomām KNAB darbinieki gan neguva, toties rada iemeslu uzsākt divus citus kriminālprocesus, katrā no kuriem uz apsūdzēto sola sēž pa prokuroram un advokātam.
Operatīvās darbības turpinājušās teju pusgadu
KNAB darbinieki veikuši virkni operatīvo darbību, kas ietvēra gan noklausīšanos, gan novērošanu. 2020. gada februārī prokurores Z. Egles kabinetā tikusi uzstādīta nemanāma videokamera, tāpat operatīvie darbinieki kontrolēja visu Jelgavas prokuratūras videonovērošanas sistēmu, kā arī viņiem bija atļauja noklausīties Egles un Cīrules telefonus.
Noklausīšanās un novērošana turpinājusies līdz 10. jūlijam, bet nekādu koruptīvu noziegumu pazīmes netika konstatētas. Pēdējais korupcijas apkarotāju cerību salmiņš bija provokācija, pie kuras viņi ķērās jūlija sākumā. Vienam no advokātes Cīrules klientiem bija krimināllieta saistībā ar narkotiskām vielām. Puiša tēvs neesot bijis noskaņots tērēties, maksājot par aizstāves pakalpojumiem, bet tad pēkšņi piekritis samaksāt viņai par darbu 1500 eiro. Pirmo daļu naudas jeb 1000 eiro advokātei uz ielas nodevis jaunietis. Vienojušies, ka ieņēmumu kvīti Ieva Cīrule viņam izrakstīs tad, kad aizstāvamais atnesīs atlikušos 500 eiro, tam bija jānotiek nākamās nedēļas sākumā.
Kā izrādās, patiesībā jaunekļa iedotos 1000 eiro sarūpējuši KNAB darbinieki, kuruprāt, tas bija prokurorei Eglei paredzēts kukulis. Taču Z. Egle nekādu kukuli nemaz neesot gaidījusi, bet I. Cīrule šo naudas summu uztvērusi kā atlīdzību par savu darbu. Tās dienas vakarā abas draudzenes esot bijušas ielūgtas ciemos. Sālsmaizes vietā Egle nopirkusi suši, bet arī tam Cīrule viņai iedevusi citu naudas zīmi – ne no KNAB iezīmēto banknošu paciņas.
Informācija izpausta, baudot dzirkstošu vīnu…
Izskatās, ka tas bija pēdējais piliens KNAB darbinieku pacietības kausā. 10. jūlija vakarā ap pulksten 19 pieņemts lēmums pārtraukt Egles un Cīrules operatīvo novērošanu.
Pusgada laikā tikusi fiksēta tikai viena aizdomīga epizode, kas varētu būt neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslēpums, izpaušanā (Krimināllikuma 329. pants). Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Juris Ločmelis, kurš šajā lietā uztur apsūdzību, pirmajā tiesas sēdē pauda, ka 2020. gada 8. maijā advokāte I. Cīrule esot ieradusies kabinetā pie Z. Egles un, izmantojot savas draudzīgās attiecības, “kopā baudot dzirkstošo vīnu”, pierunājusi prokurori sniegt viņai nepieciešamās ziņas no Eglei pieejamas datu bāzes par personu, vārdā Aleksandrs, kas neesot bijusi Cīrules aizstāvamais. Egle ļāvusi Cīrulei sava darba datora monitorā izlasīt informāciju par Aleksandra atbrīvošanos no ieslodzījuma vietas, par viņam piemēroto policijas kontroli, kā arī par vīrieša jau nākamo aizturēšanu, drošības līdzekļa piemērošanu, saukšanu pie kriminālatbildības un izsludināšanu meklēšanā.
Šī ierobežotas pieejamības informācijas nodošanas epizode esot arī nofilmēta. Tiesas sēdē videoieraksts gan netika demonstrēts, bet savā debašu runā to aprakstīja prokurors J. Ločmelis.
“Kukuļa” nauda iegrāmatota
Lai arī abām apsūdzētajām ir juridiskā izglītība un liela pieredze šajā jomā, savu aizstāvību viņas uzticējušas labiem advokātiem. Z. Egles aizstāvis ir advokāts Normunds Duļevskis, bet Ievas Cīrules – advokāts Saulvedis Vārpiņš. Vērojot sēdes gaitu, varēja redzēt, ka šī četrotne prokurora Ločmeļa apsūdzības “mūri” pamatīgi grāva.
Kā tiesā liecināja abas apsūdzētās, advokātei Cīrulei bijusi noslēgta vienošanās par Aleksandra aizstāvību, tikai ne ar pašu apsūdzēto, kurš tobrīd atradies kādā Nīderlandes cietumā, bet gan ar Aleksandra draugu Nikitu. Šis draugs vienojies ar Ievu Cīruli, ka viņa aizstāvēs Aleksandru, ja vien būs iespēja panākt, lai viņam netiktu piespriests reāls cietumsods. I. Cīrule tiesā uzrādīja gan vienošanos, kas vēl pirms 8. maija noslēgta ar Nikitu, gan orderi par Aleksandra aizstāvību. Vēl vairāk – uz tiesas sēdi kā liecinieks bija uzaicināts arī pats Nikita, kurš apliecināja advokātes vārdu patiesumu. Tas gan nepārliecināja prokuroru J. Ločmeli, kurš nevarēja saprast, kā bija iespējams, ka šie dokumenti netika atrasti KNAB darbinieku veikto kratīšanu laikā, jo izkratīts ticis ne tikai Ievas Cīrules kabinets, bet arī dzīvesvieta un pat automašīna.
Taisnības labad jāpiebilst, ka KNAB izmeklētāji kratīšanas laikā neatrada arī savas operatīvām vajadzībām paredzētās speciāli iezīmētās banknotes 1000 eiro kopsummā. Savukārt apsūdzētā Ieva Cīrule tiesai skaidroja, ka tas bija viņas honorārs, kas sen jau esot iegrāmatots ienākumos, attiecīgu daļu samaksājot Valsts ieņēmumu dienestam (VID) kā nodokli. Apsūdzētā neredzot iemeslu, kādēļ šī nauda viņai būtu jāatdod korupcijas apkarotājiem.
Prokurors J. Ločmelis gan uzskatīja, ka advokātes Cīrules vienošanās par Aleksandra aizstāvēšanu noslēgta ar atpakaļejošu datumu, pat mēģināja tiesu pierunāt pieņemt lēmumu par attiecīgu ekspertīzi, lai gan, kā izrādās, vismaz Latvijā tādas nemaz netiek veiktas. Prokuroraprāt, nepatiesas liecības sniegušas ne tikai Egle un Cīrule, bet arī liecinieks Nikita. Viņaprāt, arī 1000 eiro Cīrulei esot jāatdod atpakaļ, viņš lūdza tiesu tos piedzīt no apsūdzētās kā procesuālos izdevumus.
Prokurors lūdza tiesu abas apsūdzētās sodīt ar naudas sodu – Eglei 5000 eiro, Cīrulei – 3500 eiro. Tiesa Eglei piesprieda samaksāt 3500 eiro sodu, Cīrulei – 3000 eiro. Ņemot vērā, ka krimināli sodītai personai nav iespējas ieņemt prokurora vai advokāta amatu, faktiskais sods abām juristēm būtu daudz smagāks – profesionālās karjeras gals. Bet, tā kā abas apsūdzētās neatzīst vainu, ir skaidrs, ka šis pirmās instances lēmums tiks pārsūdzēts Zemgales apgabaltiesai.
Tiesā visus, izņemot bijušo ģenerālprokuroru
Jāatgādina, ka šī lieta cieši saistīta ar vēl vienu KNAB uzsāktu kriminālprocesu, kas arī bija par neizpaužamu ziņu izpaušanu. Tajā KNAB rosināja uzsākt kriminālvajāšanu pret trim personām, viena no kurām bija bijušais ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. 10. jūlijā, kad KNAB operatīvie darbinieki faktiski jau bija pārtraukuši Egles un Cīrules novērošanu, Kalnmeiers savas atvadu ballītes viesiem nezin kāpēc pateica, ka prokurore Egle esot aizturēta, lai gan tā nemaz nebija.
Prokuratūra uzskatīja, ka Kalnmeieram tajos apstākļos un tādu informāciju esot bijušas tiesības izpaust, un pret viņu kriminālprocesu izbeidza. Toties uz apsūdzēto sola nonāca virsprokurore Elita Jurkjāne un viņas vīrs – advokāts Juris Jurkjāns, jo viens no viņiem tajā vakarā, lai gūtu apstiprinājumu šai informācijai, piezvanīja virsprokurorei Vidai Kravcovai, bet otrs – advokātei Ievai Cīrulei.
Pirmās instances tiesa Elitu Jurkjāni atzina par vainīgu neizpaužamu ziņu izpaušanā un sodīja viņu ar 12 500 eiro naudas sodu, bet Juris Jurkjāns atzīts par vainīgu apzināti nepatiesu liecību sniegšanā un sodīts ar 7500 eiro naudas sodu apmērā. Šī tiesvedība vēl turpināsies Rīgas apgabaltiesā, kur abi apsūdzētie 7. jūnijā iesniedza savas apelācijas sūdzības.
