Latvija par iestāšanās sarunām OECD divos gados jau samaksājusi 3 670 000 eiro 3
Lai aizstāvētu ideju par to, ka lielajos valsts uzņēmumos atkal būtu iespēja veidot padomes, Latvijas politiķi un ierēdņi izmantoja arī tādu argumentu – tas esot jādara, lai Latvija varētu pievienoties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (“Organisation for Economic Cooperation and Development”, OECD). Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs man apgalvoja – ja līdz 22. oktobrim Saeima attiecīgo likumu nepieņemšot, tad iestāšanās OECD aizkavēsies vēl par gadu. Šis process maksā naudu – jo tas ilgāks, jo valstij dārgāks.
Amatpersonas apgalvo, ka jaunās valsts kapitālsabiedrību padomes vairs nebūšot partiju barotavas, proti, tās padomes, kuras eksistēja līdz 2009. gadam un bija politiķu un partiju pārraudzībā.
Bet kas tad par organizāciju ir šī OECD, kurā dalības maksa Latvijai ik gadu varētu būt ap diviem miljoniem eiro? Un kāpēc Latvija tajā tik ļoti grib tikt?
Valsts amatpersonas stāsta, ka Latvijai būšot divi ieguvumi, ja tā 2015. gadā pievienosies Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai jeb 34 attīstītāko valstu klubam. Pirmkārt, pieaugtu valsts prestižs un uzticamība, bet, otrkārt, uz vienlīdzības pamatiem varētu uzturēt dialogu ar tādām lielvalstīm kā ASV, Kanāda, Japāna. Mazāk tiek runāts par iegūstamajiem ekonomiskajiem labumiem.
Ārlietu ministrija ir atbildīga par pievienošanās procesu, un ministrs E. Rinkēvičs uzsver ne tik daudz piederību zelta miljardam jeb prestižo, bagāto pasaules valstu klubam, bet gan trīs citas pozitīvas iespējas. Pirmkārt, OECD valstu kredītreitingi ir daudz augstāki un labāki, kas dod iespēju piesaistīt investīcijas lielākiem vai mazākiem projektiem par lētāku procentu. “Ar to pirms kāda laika saskārāmies, diskutējot par kopējo Baltijas valstu projektu – Visaginas atomstacijas būvniecību. Tiesa, tas gan patlaban ir iesaldēts, bet, ja to īstenotu, tad Igaunijai, kas jau ir iestājusies OECD, būtu iespēja piesaistīt investīcijas šim projektam par lētākām izmaksām, tātad izdevīgāk nekā Latvijai un Lietuvai, kuras vēl nav iestājušās OECD,” pastāstīja ārlietu ministrs.
Ar lielāku bardzību pret kukuļošanu
Otrkārt, šajā organizācijā ir daudz stingrāki pretkorupcijas un likumdošanas standarti nekā Eiropas Savienībā. Lai tos ievērotu, Latvija ir grozījusi Krimināllikumu, ieviešot stingrus soda mērus ne tikai par pašmāju amatpersonu, bet arī citu valstu amatpersonu kukuļošanu gan Latvijā, gan ārpus valsts. Tas nodrošinās ciešāku sadarbību starp tiesībsargājošām institūcijām Eiropas Savienībā un pasaulē. Ja valsts būtu iestājusies bagāto pasaules valstu klubā pirms 15 gadiem, tad, piemēram, apsūdzība liela mēra korupcijā 22 valstīs, tajā skaitā Latvijā, vācu “Mercedes Benz” auto ražotājam “Daimler AG” būtu uzrādīta daudz ātrāk, jo izmeklēšana balstītos uz OECD konvenciju par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos. Atsevišķas ārvalstu amatpersonas, kas deva kukuļus Latvijā, diezin vai to darītu, zinot, ka Latvija ir OECD un kriminālatbildība par kukuļu došanu draud arī ārvalstniekiem.
Arī OECD pieņemtajās vadlīnijās korupcijas novēršanai ir veltīta vesela nodaļa, kur rakstīts, ka “uzņēmumi tieši vai netieši nepiedāvā, nesola, nedod vai nepieprasa kukuli vai citu nepiemērotu priekšrocību, lai iegūtu vai saglabātu biznesa vai citas neatbilstošas priekšrocības”. Nav pieļaujams, ka uzņēmums piedāvātu vai piekāptos prasībām maksāt daļu naudas valsts ierēdņiem vai biznesa partneru darbiniekiem. Savukārt nodaļā “Informācijas atklātība” norādīts, ka uzņēmumiem ir jāpiemēro augsti informācijas atklātības standarti par grāmatvedību un auditu, kā arī informācijai, kas nav saistīta ar finansēm. Piemēram, vides un sociālajiem ziņojumiem, ja tādi ir. Savukārt patērētāju tiesības uzliek par pienākumu “uzņēmuma darbībās, cik vien tas ir praktiski iespējams, nodarbināt vietējo personālu un sadarbībā ar attiecīgajām valsts iestādēm nodrošināt apmācību, kas vērsta uz prasmju līmeņa uzlabošanu”.
Ilga gatavošanās dārgi maksā
Lai Latviju uzņemtu OECD, Saeimai līdz 22. oktobrim ir jāpieņem “Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likumprojekts”, jo 22. un 23. oktobrī OECD Parīzē, kur atrodas organizācijas sēdeklis, izvērtēs, vai Latvija ir izpildījusi mājas darbus. Viens no tiem ir prasība pēc uzņēmumu stratēģiskajiem pārraudzītājiem. Premjera Valda Dombrovska laikā pieņemtā koncepcija par atsevišķas iestādes veidošanu, kuras pārraudzībā vienuviet būtu kapitālsabiedrības, vairs nav saistoša, jo dienas kārtībā ir parādījušās padomes. Likumprojekts paredz atjaunot padomes lielajās valsts un publiski privātajās kapitālsabiedrībās, sākot ar 2016. gadu. Amatpersonas apgalvo, ka tās vairs nebūšot partiju barotavas, ka tikšot izstrādāti smalki kritēriji un prasības, ar Ministru kabineta noteikumiem regulētas padomes locekļu algas. Tomēr pastāv lielas bažas, ka miljardiem eiro pārvaldība caur šo struktūru nenotiks tā, kā patlaban tiek solīts. Likumprojektā nav noteikts, cik amatus viens valdes un padomes loceklis drīkstēs ieņemt, nav zināmi arī algu griesti, kam tomēr būtu tur jāparādās, tāpat kā tas ir pašreizējā likumā. Ja jau iestāšanās procesā šim jautājumam tiekot pievērsta īpaša uzmanība, kā stāsta amatpersonas, tad sarunu dalībniekiem no Ārlietu un Ekonomikas ministrijas tomēr vajadzēja pievērst OECD uzmanību mūsu valsts nacionālajām īpatnībām, kas jau izpaudušās, veidojot uzņēmumu padomes iepriekš, kā arī norādīt uz pastāvošo korupcijas risku. Uzmanība jāpievērš arī faktam, ka likumprojekts parlamentā tiek dzīts cauri lielā steigā un tikpat kā bez debatēm tiek noraidīti vērā ņemami priekšlikumi.
Ja Saeima likumu nebūs pieņēmusi, Latvijas uzņemšana tiks aizkavēta, brīdina ārlietu ministrs. Latvijai iestāšanās sarunas 2013. un 2014. gadā jau ir izmaksājušas 3 670 000 eiro. Nauda tērēta OECD sekretariāta pārstāvju un ekspertu darbam, komandējumiem, sanāksmju organizēšanai, izvērtējumu un citu dokumentu sagatavošanai. Ja iestāšanās sarunu process netiks pabeigts 2015. gadā, tad jārēķinās ar papildu izmaksām 2016. gadā.
OECD atbildīgās komitejas sanāksmes norisinās divas reizes gadā. Ja konstatē neatbilstību organizācijas vadlīnijām, tad nākamā komitejas sēde, kurā atkārtoti var vērtēt Latviju, notiks tikai pēc pusgada, tādējādi pagarinot un sadārdzinot iestāšanās procesu, skaidroja ārlietu ministrs. Iepriekšējā paplašināšanās kārtā līdzīga situācija valsts kapitālsabiedrību pārvaldes jomā bija Slovēnijai un Čīlei. Slovēnijas gadījumā risinājums tika panākts tikai pēc valsts augstāko amatpersonu prezidenta un premjerministra iesaistīšanās – parlaments pēdējā brīdī nobalsoja par OECD vadlīnijām atbilstošu tiesību aktu. Latvija tiks vērtēta kopā ar Kolumbiju, kura jau ir parādījusi gatavību ieviest OECD vadlīnijām atbilstošu uzņēmumu pārvaldību. “Līdz ar to gan atbildīgajā darba grupā, gan OECD kopumā radīsies jautājums, kāpēc Latvija nevar, bet Kolumbija var nodrošināt atbilstību organizācijas standartiem,” secināja E. Rinkēvičs.
Ārlietu ministrs norādīja, ka Latvijas iestāšanās OECD palīdzēšot arī uzlabot vidējās un augstākās izglītības kvalitāti. Latvija gan Eiropā, gan ārpus tās konkurē galvenokārt ar pārtikas rūpniecību, farmāciju, kokapstrādi… Šiem uzņēmumiem ir nepieciešami speciālisti ar ļoti labām zināšanām ķīmijā. Uzņēmumi arvien vairāk pieprasa darbiniekus, kuri ir izglītojušies eksaktajās zinībās, un mācību iestādēm būs tas jāņem vērā, uzlabojot zināšanu līmeni.
Nebūs tā, ka pēc Latvijas uzņemšanas OECD visas nejēdzības uzņēmumos kā pēc burvju mājiena tiks likvidētas. Konkrēto standartu izpilde ir zināms pārbaudes mehānisms līdz iestāšanās brīdim. Ņemot vērā, ka valstī ir augsts korupcijas risks un ēnu ekonomika, viss var neiet tik gludi, kā gribētos. E. Rinkēvičs: “Ja standarti tiks pārkāpti, finansiālas sankcijas nav paredzētas, bet ir pietiekami daudz cita veida ietekmēšanas iespēju organizācijas iekšienē. Piemēram, paskatīties, vai Latvijai dot zaļo gaismu programmās, kurās tā vēlas piedalīties.”
Fakti
OECD
* OECD ir 1961. gadā dibināta starpvaldību organizācija, kas apvieno 34 attīstītākās pasaules valstis, to skaitā arī 21 ES dalībvalsti.
* Organizācijas misija ir veicināt demokrātijas un tirgus ekonomikas principu ievērošanu, kā arī sekmēt valstīs ilgtspējīgu tautsaimniecības attīstību; OECD nav finansiālas palīdzības programmas vai kohēzijas naudas.
* Latvija, Lietuva un Igaunija 1996. gadā kopīgi iesniedza deklarāciju, kurā pauda vēlmi iegūt OECD dalībvalsts statusu. Latvijas mērķis pievienoties atkārtoti tika pausts 2004. gadā. Arī Bulgārija, Kipra, Malta un Rumānija izteikušas tādu pašu vēlmi. Igaunija šai organizācijai pievienojusies 2010. gada 9. decembrī.
* OECD vadības mītne atrodas Francijas galvaspilsētā Parīzē. Latvijas vēstnieks Francijā ir galvenā persona, kas uztur sakarus ar OECD.
* Dalības maksa gadā Latvijai tiks aprēķināta tikai pēc iestāšanās organizācijā. Igaunija 2013. gadā ir samaksājusi divus miljonus eiro, un Latvijai, visticamāk, būs jāiemaksā līdzīga summa.
