– Latvijā reizēm runā par labas valsts pārvaldes nepieciešamību. Kāpēc tad nekas nemainās? 11
– Pirmkārt, politiķi un ierēdņi īpaši neinteresējas un nezina, kā šie jautājumi tiek risināti citās valstīs, un pieņem pašreizējo kārtību kā nemainīgu – kāda ir, ar tādu jādzīvo. Otrkārt, tas ir veids, kā koalīcijas partijas viena otru var kontrolēt – valdības sēde ir iespēja iegūt detalizētu informāciju par to, kas notiek konkurējošās partijas pārraudzītā ministrijā, un vajadzības gadījumā to arī koriģēt. Ja nav vienošanās koalīcijas līgumā, tad to vajag saskaņot reizi no reizes. Tā nonāk līdz tam, ka būtiski jautājumi par iedzīvotāju ienākuma nodokli un “māmiņu algām” tiek risināti caur ultimātiem, katru reizi dodot iespēju koalīcijas partijām arvien vairāk sakašķēties. Pie šāda modeļa nestabilitāte ir ļoti augsta. Kompromiss ir jāpanāk jau sākumā, pirms Ministru kabinets ir apstiprināts. Protams, būs izmaiņas, parādīsies jauni jautājumi un strīdīgas situācijas, bet to būs daudz mazāk.
– Vai jūs pieļaujat iespēju, ka varētu veidot valdību kopā ar “Saskaņu”?
– Tas, ko “Saskaņa” šogad ir darījusi, šo partiju ir pamatīgi attālinājis no šādas iespējas. Situācijā, kad iedzīvotāju un valdības dienaskārtībā dominē nacionālās drošības jautājumi, “Saskaņas” centra līderi ar lepnumu stāsta par savu līgumu ar Putina partiju. To ir grūti saprast… Ja runā konkrēti par “Latvijas attīstībai”, mēs pēc sociālekonomiskiem uzskatiem esam labēja partija. “Saskaņa” sevi pasniedz kā kreisu partiju, kas atbalsta domu, ka jāatņem vairāk naudas uzņēmējiem un jāizdala tā pabalstos. Mums ir atšķirīgi domāšanas modeļi. Mēs neuzskatām, ka izeja no nabadzības ir rodama pabalstos, vienīgā izeja ir darbs un lielākas algas. Man ir grūti saskatīt iespēju vienoties ar “Saskaņu” par vienotu darbības modeli valdībā.
– Vai uzskatāt, ka “Saskaņa” virzās sociāldemokrātiskas partijas virzienā?
– Līdzīgi kā Savisāra partija Igaunijā un Uspaskiha partija Lietuvā, “Saskaņa” ir klasiska oportūnistiska partija. Tā ir gatava paust jebkurus uzskatus, kas nodrošina ievēlēšanu parlamentā. Ar kreiso saukļu palīdzību “Saskaņa” uzrunā savu vēlētāju populistiskos dzinuļus, turklāt nav nekāds noslēpums, ka tie pārsvarā ir krievu vēlētāji, un arī šajā ziņā “Saskaņas” politika ir ierobežota. Nezinu, kā viņi iedomājas savu nākotni. Populistiskām partijām vienmēr būs sava niša, bet arī to izredzes nokļūt valdībā nekad nebūs lielas.
– Un ko teiksiet par nacionāļiem?
– Es izlasīju Nacionālās apvienības pirmsvēlēšanu programmu, un nav saprotams, kā viņi iedomājas to visu realizēt. Viņi ir solīšanas rekordisti, kas sola visiem visu. Taču, visticamāk, NA vēlētājus neinteresē, kas rakstīts programmā, viņi balso par ideju.
