V. Krustiņš: – Vai varat nosaukt, kas būtu jūsu padomnieki? 11
– Jebkuram premjeram ir ļoti būtiski izvēlēties labu biroja vadītāju. Es šajā amatā aicinātu Baibu Fromani – viņai ir izcilas organizatoriskās spējas. Domāju, ka nākamajam premjeram būs vajadzīgs spēcīgs un pieredzējis padomnieks nacionālās drošības jautājumos. Nav pareizi, ka premjera drošības padomnieka lomu darba apvienošanas kārtībā pilda Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane. Es domāju, tās varētu būt tāda līmeņa figūras kā Aivis Ronis vai Māris Riekstiņš…
M. Antonevičs: – Ar nacionālo drošību jūs vairāk saprotat apdraudējumu no ārpuses, ja jau nosaucat divus bijušos ārlietu ministrus?
– Šobrīd objektīvi ārējā drošība ir svarīga, taču, protams, būtiska ir arī Latvijas drošības iestāžu darbības koordinācija. Lai ar to nodarbotos, ir jābūt cilvēkam ar statusu.
V. Krustiņš: – Šajā ziņā Rinkēviča kunga nostāja ir nepieņemama. Viņš ir izteicies, ka nav vajadzības pievērst uzmanību Ždanokas partijas aktivitātēm, lai gan tā faktiski nodarbojas ar paralēlo diplomātiju – slēdz līgumu ar Krimas partiju, rīko dažādus pasākumus Ukrainas separātistu atbalstam. Par kādu drošību no ārpuses var runāt, ja nav droša “aizmugure”?
– Demokrātiskā valstī, protams, nevar apcietināt visus, kuriem ir atšķirīgs viedoklis, tomēr aizsardzības mehānismiem jābūt. Piemēram, nevar uz ielas netraucēti vākt ziedojumus teroristisku organizāciju atbalstam, kā tas nupat notika Rīgā. Turklāt tā nebija slepena akcija, bet publiski izziņota…
M. Antonevičs: – Pat saskaņots ar Rīgas domi!
– Drošības policijai šīs darbības bija jānovērš, pirms vēl bija parādījies pirmais televīzijas sižets par tām. Es vismaz tā gribētu ticēt, ka Drošības policija informāciju uzzina agrāk nekā žurnālisti. Jā, piekrītu, ka valsts ne vienmēr ar šādām provokācijām spēj veiksmīgi tikt galā. Šaubos, vai tā ir likuma vaina, te ir runa par konkrētu drošības iestāžu darba kvalitāti.
V. Krustiņš: – Virs drošības iestādēm ir ministrs Kozlovska kungs! Tātad…
