V. Krustiņš: – Kādas premjeram nepieciešamās īpašības jūs sevī redzat? 11
– Es sevi raksturotu kā vadītāju.
– Jums patīk komandēt citus?
– Manuprāt, vadītāja darbs ir motivēt, sadarboties, lai panāktu rezultātu. Lai gan man ir sava nostāja, esmu diezgan pacietīgs, arī uzklausot citus viedokļus. Protams, politikā ir cilvēki, kuru ego ir tik liels, ka citiem to tuvumā nav vietas, bet ar to jārēķinās – katram savi trūkumi. Es neesmu kautrīgs, nebaidos paust savu viedokli, arī ja tas kādam varētu šķist pretrunīgs.
– Kā tas ietekmēja jūsu darbu, kad bijāt valsts sekretārs Ekonomikas ministrijā?
– Uz konfliktu apzināti necenšos iet. Protams, ministrijā par politikas virzieniem lemj ministrs. Ja valsts sekretāram tas galīgi nav pieņemams, viņš var mēģināt ministru pārliecināt par savu taisnību. Ja viedokļu atšķirība ir radikāla, neviens jau nespiež palikt šajā darbā. Taču no savas pieredzes varu teikt, ka vairumā gadījumu diskusijas ir par specifiskām niansēm.
– Kādas jūs paredzat nopietnākās grūtības valdības vadītājam?
– Latvijā valdība nav vienota komanda. Cilvēki, kas sēž ap galdu Brīvības ielā 36, neuzskata, ka viņi ir vienas komandas locekļi, bet gan savas nozares vadītāji. Tas ir īpaši būtiski situācijā, kad jālemj par valsts budžetu un tā prioritātēm. Lai vienotos par prioritātēm, kādam ir jāatzīst, ka viņš nav prioritārs. Kurš ministrs būtu gatavs to atzīt? Tas paliek premjera ziņā, kuram – runājot mārketinga terminoloģijā – budžets “jāpārdod” koalīcijas partijām. Pēdējo reizi Valdis Dombrovskis budžetā izdalīja trīs lielākus virzienus – izglītība, veselības aprūpe un ceļi. Taču, lai koalīcija piekristu, ka tās būs prioritātes, arī citām ministrijām vajadzēja mazliet piemest klāt. Galu galā šie izdevumi izrādījās lielāki nekā budžeta iespējas, pietrūka apmēram 80 miljonu. Ko darīt? Ātrākais risinājums – pacelt nodokļus… Es pieņemu, ka nākamā gada budžeta prioritāte būs aizsardzība un partijas pret to neiebildīs. Bet vai tā būs vienīgā? Ja būs arī citas prioritātes, tad aizsardzībai paliks mazāk.
Un vēlreiz – es negribētu visu to novelt uz koalīcijas valdības specifiku. Pirms gada bija vēlēšanas Vācijā, un pēc tam tika veidota tā sauktā lielā koalīcija – kristīgie demokrāti kopā ar sociāldemokrātiem. Sarunas par koalīcijas darbības principiem ilga apmēram pusotru mēnesi, un koalīcijas līgums atgādina biezu grāmatu. Viņi vienojas par visām detaļām, lai vēlāk varētu pilnvērtīgi strādāt. Mums koalīcijas līgums parasti ir trīs lapas.
M. Antonevičs: – Jūsu partija pateikusi, ka tās prioritātes ir aizsardzība, veselības aprūpe un izglītība. Vai varat godīgi pateikt, kas atrodas šī saraksta otrā galā – kurām nozarēm uz lielāku finansējumu nav nekādu cerību?
– Atkarībā no tā, kādas ir budžeta iespējas, bet, ja naudas objektīvi pietiks tikai trim, tad pārējie būs aiz “strīpas”.
