Pie valdības galda nesēž komanda. Saruna ar Juri Pūci 11
Partija”Latvij as attīstībai” kongresā par premjera amata kandidātu apstiprinājusi bijušo Ekonomikas ministrijas valsts sekretāru Juri Pūci. Kā viņš sevi redz šajā amatā? Ar Juri Pūci sarunājas Voldemārs Krustiņš un Māris Antonevičs.
V. Krustiņš: – “Vienotības” lozungs ir “soli pa solim”. Kāda būtu jūsu valdības devīze?
J. Pūce: – Mēs atšķiramies no citām partijām ar to, ka ļoti ilgi esam strādājuši pie savas programmas. Faktiski programma tapa labu laiku, pirms partija bija nodibināta. Tas notika nevis kādās iekšējās diskusijās, bet tiekoties ar nozaru ekspertiem un organizācijām. Bet, ja reiz tas ir izrunāts un nolemts, tad ir jārīkojas! Tā, iespējams, ir būtiskākā Latvijas atšķirība no Igaunijas. Mēs dažreiz jokojam par igauņu lēnīgumu. Jā, igauņi atsevišķas lietas tiešām mēdz iesākt vēlāk nekā latvieši, taču pabeidz ātrāk.
– Tātad jūsu devīze ir – “Ne tik lēni…”? Pašreizējā valdības vadītāja Straujuma nav pietiekami aktīva?
– Nedomāju, ka tā ir Straujumas vaina, tas ir rīcības modelis, kas ilgstoši bijis raksturīgs gan “Vienotībai”, gan Zaļo un zemnieku savienībai. Manuprāt, iemesls ir tas, ka šīm partijām trūkst pārliecības par darāmo.
M. Antonevičs: – Varbūt iemesls ir tas, ka partijām koalīcijā savā starpā viss jāsaskaņo un katrai ir sava interese. Bet jūs jau arī vieni paši valdību nevarētu izveidot.
– Lēnīgums nebūt nav tā īpašība, kas koalīcijai ir neizbēgama. Es negribu tagad īpaši slavēt Einaru Repši un viņa vadīto Ministru kabinetu, taču arī 90. gados ir bijušas valdības, kas spējušas ātri pieņemt izšķirīgus lēmumus. Šobrīd situācija jau kļūst absurda – Saeima pieņem likumu, bet vēl turpina par to diskutēt. Izcils piemērs – Būvniecības likums. Ilgi gatavo, pēc trīsarpus gada ilgām diskusijām beidzot pieņem, bet vēlāk tomēr paziņo, ka likuma stāšanās spēkā tiek atlikta. Varētu minēt vēl citus piemērus.
